No brīža, kad parādījās akciju sabiedrības tās kļuva ne tikai par ekonomiskajiem subjektiem, bet arī sāka tieši ietekmēt sabiedrības lielākās daļas dzīvi un valsts politisko varu kopumā. Šodienas akciju sabiedrībām vara ir acīmredzama.
Akciju sabiedrības izveidojās pateicoties kolonijām kas sekmēja starptautiskās tirdzniecības izveidi un līdz ar to bija nepieciešams plūstošo kapitālu centralizēt. Bez tā nevarētu savākt kapitāla lielāko daļu vienuviet izdevīgam finansu darījumam, pretējā gadījuma nāktos gaidīt ilgi vai darījumam izlietot mazāku līdzekļu daļu un negūt no tā tik lielu ienākumu kā tas ir iespējams ar lielāku finansējumu. Kā vēsta Engelsa un Marksa mācība „Ja nebūtu izveidota akciju sabiedrība, cilvēce būtu palikusi bez dzelzceļa”.
Taču atspoguļojot toreizējo realitāti, kas valdīja 15 gs., kad veidojās akciju sabiedrības, kapitāla koncentrācijai viduslaikos nebija sevišķi lielas nozīmes. Ja ņem vērā ne tikai to, ka valstis bija aizvērtas viena otrai, karoja savā starpā vai arī valstī valdīja jūtamas domstarpības un feodāla sabiedrības šķelšanās. Tajā laikā kapitāla pieplūdums akciju sabiedrībās notika ne tāpēc, ka vajadzēja kapitāla koncentrāciju gaidāmajai komercdarbībai, bet tāpēc, ka šie līdzekļi vienkārši bija lieki un feodālā sistēma nevarēja piedāvāt to saimniekiem (garīdzniekiem un muižniecībai) veidus kā gūt labumu no to izmantošanas.
Akcijas sabiedrības atzīšana kā juridisku personu kļuva iespējama tikai tad kad valstij kļuva nepieciešams atklāt un attīstīt jaunas teritorijas, bet fiziskām personām parādījās iespēja palielināt savu kapitālu piedaloties iekšējā tirdzniecībā ar aizjūras teritorijām (kolonijām). Līdz ar to koloniju pastāvēšana bija pamatota tikai līdz tam brīdim, kad tā rada ekonomisku labumu un peļņu- tas ir galvenais mērķis un galvenais uzdevums kā komercpersonām tā juridiskām personām. Šī sakritība arī kļuva par galveno akciju sabiedrības atzīšanas iemeslu.
