Akomodācija – tā ir acs spēja izmainīt acs optiskās sistēmas laušanas spēju tā, lai visu objektu, kuri starp tālāko skaidras redzes punktu un tuvāko skaidras redzes punktu, attēli uz tīklenes būtu skaidri. Tā ir acs piemērošanās spēja priekšmetu aplūkošanai dažādos attālumos, kā rezultātā, emetropa acs spēj saskatīt, gan tuvus, gan tālus objektus. Šī ir darbība, ar ko ikdienā saskarās lielākā daļa populācijas, pat nenojauzdama par kāda īpaša mehānisma eksistenci, kas mums ļauj saskatīt, piemēram, jau no vairākiem desmitiem braucoša tramvaja numura, kas tuvojās, un praktiski vienlaicīgi paskatīties, cik rāda uz rokas pulkstenis. Bet kā mēs zinām, cilvēki, sasniedzot 40 – 50 gadu vecumu, tomēr sāk sajust, ka tuvumā ir problēmas saskatīt sīkās detaļas.
Mana darba mērķis tad ir noskaidrot, kādi parametri raksturo akomodāciju un ar kādām metodēm tos var noteikt. Uzsākot darbu, izvirzīju sev uzdevumus:
Noskaidrot akomodācijas novērtēšanas metodes;
Izzināt, kāda aparatūra ir nepieciešama, lai veiktu akomodācijas novērtēšanu;
Iepazīties ar metožu norisi un pielietojumu.
Veicot akomodācijas darbības izmeklējumus, ir jānosaka četri akomodācijas raksturojoši lielumi:
Akomodācijas amplitūda jeb apjoms;
Akomodācijas atbildes reakcijas lielums;
Akomodācijas rezerves;
Akomodācijas vieglums.
Līdz ar to akomodācijas darbības izmeklējumus veic, pirms optimālās korekcijas izvēles darbam tuvumā, lai spriestu par akomodācijas stāvokli.
Akomodācijas amplitūda jeb apjoms
Akomodācijas amplitūda ir akomodācijas garums starp tuvāko skaidras redzes punktu (punctum proximum, PP) un tālāko skaidras redzes punktu ( punctum remotum, PR ), kas izteikts dioptrijās. Tuvākais skaidras redzes punkts atbilst akomodācijas maksimālam saspringumam, bet tālākais skaidras redzes punkts atbilst akomodācijas maksimālai relaksācijai. Akomodācijas amplitūda ir starpība starp maksimālo dinamisko un statisko refrakciju. Parasti nosaka absolūto akomodācijas apjomu (katrai acij atsevišķi). Tas atspoguļo ciliārā muskuļa spēju maksimāli sarauties un atslābināties. Var noteikt arī relatīvo akomodācijas amplitūdu, ko nosaka binokulāri. To pavada konverģence un redzes asu sabīdīšanās uz fiksējamo priekšmetu. Tādēļ relatīvā akomodācijas amplitūda ir nedaudz mazāka par absolūto. Akomodācijas amplitūdu nosaka ar subjektīvām izmeklēšanas metodēm, lietojot Dondersa formulu (push-up tests, ar Landolta gredzenu, Šeinera diagrammu, režģa diafragmu), mīnus lēcu testu un izmantojot Duane - Hofstettera (Hoffstetter) amplitūdas formulu. /1; 5; 6; 7; 9/
Noteikšanas metodes
Izmantojot Dondersa formulu.
Dondersa formula - AA = PP – PR - , kur AA – akomodācijas amplitūda, PP – acs optiskās refrakcija tuvākais skaidras redzes punkts, PR - acs optiskās refrakcija tālākais skaidras redzes punkts. Tā kā zīlīte kalpo kā ekrāns, caur kuru iet gaismas staru kūlis, tad tā, līdz zināmai robežai sašaurinoties, nosacīti paaugstina acs optiskās sistēmas stiprumu, jo veidojas difrakcijas efekts. Tādēļ, nosakot lēcas akomodācijas spēju, ir jāatņem aptuvens zīlītes ieguldījums (F), jo kā zināms, akomodāciju pavada zīlītes sašaurināšanās. Ja zīlītes diametrs ir 5 mm; F=1,2 D, ja zīlītes diametrs ir 3 mm. Emetropa gadījumā formula būs AA=PP-F, jo PR atrodas bezgalībā. Tā kā ametropiju gadījumā PR ir grūti noteikt, tad šo lielumu var aizstāt ar citu lielumu +H vai –M. Līdz ar to, miopijas gadījumā formula būs AA=PP-M-F, hipermetropijas gadījumā būs AA = PP + H – F, kur F=0,9 D. Nosakot akomodācijas amplitūdu, jāņem vērā arī cilvēka vecums.
1.Push-up (uzspiešanas) metode.
Nepieciešamais aprīojums.
Optotipu tabula, oklūders, lineāls, proves rāmis un lēcas, ja ir nepieciešama korekcija.
Darba gaita.…
