Alberta ielas „ziedu laikos” tā patiesi bija īsta skaistule un mājokļus tajā varēja iegādāties vien paši turīgākie ļaudis. Alberta ielas namos dzīvoja bagāti un Latvijā pazīstami ļaudis. Te sev namus cēla vācu fabrikanti un lieltirgotāji: Hermansons, Lube, Hilbings. 12. namā mita latvietis, ēkas projekta autors Konstantīns Pēkšēns. Šā paša nama 9. dzīvoklī no 1904. līdz 1916. gadam dzīvojis slavenais latviešu gleznotājs Janis Rozentāls ar dzīvesbiedri somu dziedātāju E. Rozentāli. Šeit tagad ir ierīkots Rozentāla un Blaumaņa memoriālais muzejs, kur var aplūkot Rozentāla viesistabu - salonu, bērnistabu, darbnīcu, kā arī Rūdolfa Blaumaņa istabiņu. To rakstnieks periodiski īrēja sava mūža pēdējos pāris gadus - līdz 1908. gadam. Te viņš sarakstīja arī pēdējos daiļdarbus, drāmu "Ugunī" u.c. 13. namā Latvijas brīvvalsts gados bija izvietojusies Latvijas politpārvalde. Tur notika nopietnas sarunas un tika pieņemti nozīmīgi lēmumi. Antonijas un Alberta ielas stūrī Latvijas laikā atradusies sieviešu ģimnāzija, bet 11. namā savulaik bijis varenās PSRS tirdzniecības konsulāta klubs. Šeit uzstājies arī tolaik tik populārais krievu dzejnieks Vladimirs Majakovskis. Latvijas brīvvalsts gados Alberta ielā dzīvojis arī profesors Prīmanis, fabrikants Kalniņš, lieltirgotājs Rumpītis un citas ievērojamas personas. 2.a namā, kura ieeju vēl šodien apsargā divas sfinksas, laikā no 1909. līdz 1915. gadam dzīvojis britu filozofs sers Jesaja Berlins. Atmiņas par saviem slavenajiem īrniekiem glabā gandrīz visi ielas nami.
Arī šodien, neparastā arhitektūras krāšņuma un atrašanās vietas vilināti, Alberta ielu par savu mājvietu noteikti gribētu saukt gandrīz vai ikviens rīdzinieks.
…
