Aleksandrs Grīns (1895 - 1941) ir lielākais latviešu batālists. Kritika savulaik atzina, ka Grīns esot nogalējis vairāk vīru nekā visi pārējie latviešu rakstnieki kopā. Precīzi Grīna prozu raksturoja Jānis Veselis: “..pasaules karš un sevišķi strēlnieku dzīve un varonība ir Aleksandra Grīna lielākais mūža pārdzīvojums, no kura viņš netiek vaļā. (..) Lai viņš rakstītu par seniem gadsimteņiem, visur viņš meklē tikai karu un cīniņus, kuros metās drošsirdīgie aiz kaujas trakuma un niknuma bālām sejām, un no viņa lappusēm kūp izlietu asiņu smaka un redzami nāves krampjos lokāmies sadragāti ķermeņi. (..) Vīrišķības spilgtākā parādība ir karš un cīņa, sevišķi fiziskā drošsirdība un varonība. Vīrietis ir karavīrs - tā viņu saprata senās tautas un dzejnieki, vīrietis ir bruņinieks - tā domāja viduslaiki, arī duelants, uzbrucējs, pirāts un laupītājs saistās jo cieši ar tīrās vīrietības jēdzienu. Un visus šos vīriešu paveidus tēlo Aleksandrs Grīns savos darbos” (1938).
Biogrāfija
Jēkabs Grīns, kas rakstniecībā pazīstams vienīgi ar pseidonīmu Aleksandrs Grīns, dzimis 1895. gada 15. augustā Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Ziedos. Viņš ir jaunākais dēls ģimenē, bet vēl viņam ir vecākais brālis - Jānis Grīns. Jēkabam ir arī dvīņu brālis Mārtiņš, kas nodzīvo tikai nedaudz vairāk par vienu gadu. Tā kā Jēkabs bija par Jāni piecus gadus jaunāks, tad viņš lielā mērā auga viens pats. Vēlāk viņš par sevi teica: "Es esmu uzaudzis ar sevi un Bībeli".…