Puškins ir nacionālā reālisma ievadītājs krievu literatūrā.
Puškins (Aleksandrs Sergejevičs) cēlies ievērojamā vecā muižnieku dzimtā. Tēvs ir eiropiski izglītots cilvēks, pats arī dzejnieks, savā namā Maskavā pulcina tā laika labākos literatūras un mākslas pārstāvjus. Māte ir strauja, varaskāra, ļoti ekscentriska pusmulate.
Bērna gados nākamais dzejnieks nerāda nekādas talanta pazīmes; tūļīgu un bailīgu, vecāki to ienīst. Vienīgie draugi viņam ir vecmāmuļa Marija Aļeksejevna, kas to valdzina ar vecu laiku stāstiem, un aukle Arīna Rodionovna, kas jau agri iekvēlina zēna fantāziju ar tautas eposiem, biļinām, pasakām, parunām un mīklām. Bez šīm abām sievietēm Puškinu mājā māca ārzemnieku skolotāji un guvernantes, bet mācības vāji sekmējas, tāpēc ka daži priekšmeti, piem., matemātika, skolēnam ir pretīgi. Ar devīto gadu Puškinam attīstās neapremdināma lasīšanas kāre; viņš iesāk ar Plutarhu un Homēru, tad pievēršas 17. un 18. gs. franču autoriem. …