Latvijā bija ļoti spēcīga Ādlera psiholoģijas biedrība, kurā apvienojās pedagogi un cita inteliģence, tā, bez šaubām, arī bija sociāldemokrātiski orientēta. Tolaik sociāldemokrāti bija pati spēcīgākā partija. Arī šodien Ādlera psiholoģija ir populārāka, ja tā var teikt, nepsihologu vidē – pedagogu, politiķu, cilvēku, kuru darbs ir saistīts ar dažādām sabiedriskām kustībām un organizācijām.
Tā, piemēram, 1993. gadā starptautiskā Ādlera vasaras skolā Čehijā ieradās divsimt dalībnieki no visas pasaules, bet galvenokārt no Amerikas un Vācijas, kur bija tikai kādi 30 psihologi, pārējie policisti, tiesneši, dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, skolotāji un bērnudārzu audzinātāji. Turklāt Ādlera pieeju savos mērķos izmanto arī daži reliģiski novirzieni, piemēram, bahaisms. Bahaisma pravieši, kad tie brauc sludināt uz Latviju, nereti uzdod sevi par Ādlera psiholoģijas pārstāvjiem. Faktiski Ādlers pats deva tādu ieganstu, aizsākumu, lai viņa idejas varētu izmantot dažādiem politiskiem mērķiem.
Mana darba mērķis ir izanalizēt un izpētīt Ādlera teoriju. Tātad mana darba uzdevumi ir apskatīt Ādlera biogrāfiju, individuālo psiholoģiju, personības pētīšanas metodes un viņa psihoterapiju, kas savukārt ir nodaļu nosaukumi. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta Alfrēda Ādlera dzīve, kurā var saskatīt kā viņa personiskas problēmas ietekmēja uz viņa koncepciju veidošanu. Ādlera koncepcija ir ievietota otrajā nodaļā. Trešajā var atrast personības definīciju un agro bērnības atmiņu analīzi, žestu un pozu, sapņu interpretāciju. Pēdējā ceturtā nodaļā ir apskatīta Ādlera kognitīvā psihoterapija, kurā pamatā ir prāts, un kura sastāv no četrām fāzēm: ievadfāze, diagnostiskā, pacienta sevis apzināšanās un noslēdzošā fāze.…
