1853. gada 26. oktobrī dzimušais Jānis Kalniņš un 1837. gada
13. novembrī dzimusī Rozālija Rozenberga bija salaulājušies 1878. gada 28. maijā Cēsīs. 1879. gada 11. augustā (pēc jaunā stila 23. augustā) pusseptiņos no rīta dienasgaismu ieraudzīja viņu pirmā un vienīgā atvase Alfrēds Bruno Jānis Kalniņš.
Komponista tēvs Jānis Kalniņš (1953 – 1904), bija pazīstams kā “ekonoms Kalniņš”.
“Atminos, ka tēvam bija glīts skaidrs rokraksts, labi salasāms, ka viņš rakstīja piezīmes un vēstules vācu valodā. Krievu valodas viņš neprata. Tēvam bija pirmais tenors, un viņš ļoti dzīvi piedalījās kāda vīru dubultkvarteta mēģinājumos, spēlēja prelūdijas un korāļus uz harmonija.”
(A.Kalniņš)
Komponista māte Rozālija Kalniņa dzimusi Uferse (1837 – 1915), ar
saimniecisko enerģiju un krietno virtuves mākslu, bija lemta praktiskam darbam mājā un virtuvē. Bet virtuves zināšanas viņai vēlāk noderēja. Ar laiku viņa iekārtoja un vadīja kulinārijas skolu.
Zēns auga vientuļš. Kā rotaļu biedri viņš vēlāk atcerēsies vienīgi kādu meitenīti atradeni, ko vecāki uz pāris gadiem bija pieņēmuši audzināšanā.
Latviešu valodu mazais Alfrēdiņš dzirdēja vienīgi no kalpotājiem, ne no vecākiem, un arī sirsnīgu tuvību māte viņam dāvāja skopi. Te ceļā stājās mātes paštaisnā, valdonīgā daba. Līdz mūža vakaram komponists atceras gados daudz jaunākās, ziedošās un pilnasinīgās aukles glāstus, bet nekur nerunā par mātes izrādītu mīlestību. Tēvs raksturā bija mājīgāks, pieļāvīgāks, bet visai neaktīvs un tāpēc acīmredzot nevarēja kaut cik noteicoši iespaidot agri attīstītas garīgas rosmes apveltīto dēlu.
Vecāku mīlestību zēns izjuta maz, toties lutināšanu papilnam. Dēla ģērbšanā, ēdināšanā un izklaidēšanā vecāki atdarina laikmeta augstāko aprindu parašas un pārspīlē tās. …
