Alkohols kā ķīmiska viela
Alkohols ir narkotika, kura ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu un nomāc tās darbību (1.pielikumā: alkohola ietekme uz CNS). Alkohols anatomiski pārveido šūnu membrānas, iekļūstot to iekšējā struktūrā, kā arī iespaido visas neiroķīmiskās un endokrīnās sistēmas. (9)
1.2.1.1. Alkohola farmakokinētika
Uzsūkšanās: Alkohols ir barības viela, enerģijas avots. Nonācis organismā, alkohols oksidējas (oksidēšanās ātrums ir vidēji 7-10 grami etilspirta stundā), rodas enerģija (piemēram 0,5 l alus ir apmēram 170 kalorijas). Alkoholam ir liela enerģētiskā potence. Alkohols uzsūcas nesagremots, tā uzsūkšanās ātrums dažādiem cilvēkiem ir dažāds, atkarībā no ķermeņa uzbūves un situācijas (maksimālo koncentrāciju asinīs alkohols sasniedz stundas laikā, ja dzer tukšā dūšā, tad ātrāk – 30 vai pat 15 minūtēs). Galvenie faktori, kas iespaido uzsūkšanos ir tie, kas maina alkohola uzsūkšanos kuņģī un zarnās, piemēram, ēšana, jo barības klātbūtne kuņģī palēnina uzsūkšanos. Piens ir sevišķi efektīvs alkohola uzsūkšanās kavētājs. Dzērieni ar augstāku alkohola koncentrāciju, tādi kā viskijs ar ledu, uzsūcas ātrāk nekā zemākas koncentrācijas dzērieni. Barības vielas alū palēnina tā uzsūkšanos. Gāzētie dzērieni uzsūcas ātrāk nekā negāzētie, kas izskaidro, kāpēc cilvēki var ātri apreibt no glāzes šampanieša tukšā dūšā, ko viņi parasti neizjūt, izdzerot salīdzinoši vienādu vīna daudzumu.
Izplatīšanās: Pēc uzsūkšanās asinīs alkohols izplatās pa visiem organisma audiem. Tā kā alkohols viegli šķīst ūdenī, ūdens sastāvs audos nosaka alkohola koncentrāciju tajos. Asinīs ir apmēram 70% ūdens, tāpēc tur ir augsta alkohola koncentrācija. Muskuļi un kauli satur mazāk ūdens, un tur, attiecīgi, ir mazāka alkohola koncentrācija.
Metabolisms un izdalīšanās: Vairāk nekā 90% no uzsūktā alkohola sadalās organismā, galvenokārt aknās. Neliels alkohola daudzums netiek metabolizēts un izdalās tīrā veidā caur nierēm un plaušām. Aknās alkohols tiek sadalīts līdz acetaldehīdam, kurš sadalās par ogļskābo gāzi un ūdeni. Šajā procesā rodās enerģija. Ogļskābā gāze izdalās no organisma caur plaušām un ūdens - ar urīnu. Alkohola izvadīšanos no organisma neiespaido centieni šo izvadīšanu paātrināt. Tādi centieni kā melnās kafijas kā kofeīna avota lietošana vai enerģiska vingrošana, lai paātrinātu alkohola oksidāciju, neko nedod, ja neskaita to, ka šie vingrojumi tiek veikti intensīvi un indivīds vingrošanas laikā nelieto alkoholu. Atskurbšanu no alkoholiskā dzēriena nevar paātrināt, atliek vienīgi nogaidīt , lai aknas veic savu darbu. (4, 6, 9, 10)
1.2.2. Alkohola pārvietošanās ceļš organismā
Lai saprastu, kāpēc ne tikai žūpošana, bet pat reta alkoholisko dzērienu lietošana var but bīstama, iepazīsimies ar alkohola pārveidošanos organismā un tā iedarbību uz vairākiem orgāniem.
Un tā - cilvēks ir iedzēris 100 gramu degvīna. Tas apdedzinājis mutes gļotādu un, kaut arī ļoti nedaudz, uzsūcies asinīs, taču gandrīz viss iedzertais alkohols pa barības vadu nokļūst kuņģī, kura gļotāda arī tiek apdedzināta. Rezultātā bagātīgi atdalās ūdeņaina, fermentiem nabadzīga kuņģa sula. Kuņģa asinsvadi paplašinās un sabiezinās. Šīs izmaiņas ir raksturīgas iekaisuma sākumposmam un, atkārtoti ievadot kuņģī alkoholu, to arī rada. Vājie alkoholiskie dzērieni izraisa mazāku iekaisumu nekā stiprie, taču arī tie veicina kuņģa sulas bagātīgu izdalīšanos. Izdzertais alkohols no kuņģa uzsūcas asinīs (par uzsūkšanos skatīt: Alkohola farmakokinētika), bet vēl vairāk tas notiek tievajā zarnā, kur arī paplašinās asinsvadi un rodas iekaisuma parādības.
No kuņģa un tievās zarnas alkohols nonāk asinīs. Daļa no tām plūst tieši uz sirds labo priekškambari, daļa - pa vārtu vēnu uz aknām. Aknas ir nākamais orgāns, kas saņem alkohola viļņa triecienu. Šajā organisma galvenajā bioķīmiskajā laboratorijā tiek padarītas nekaitīgas visas indes. Apmēram 80% alkohola tiek atindēti aknās. Taču atindes procesam ir robežas, kas aknu šūnām ir apmēram 7 grami absolūtā alkohola (20 grami degvīna) stundā.
…
