Ārstēšanās
Alkoholiķim jākonsultējas ar narkologu, kurš izvērtēs, kāda veida ārstēšana — medikamentoza, psiholoģiska vai cita — nepieciešama. Ja alkoholismu pavada izteiktas garastāvokļa svārstības, miega traucējumi, var ieteikt konsultācijas arī pie psihiatra.
Ārstēšanās sākumā galveno uzmanību velta organisma atindēšanai, vielmaiņas traucējumu un alkoholisma komplikāciju likvidēšanai. Vienlaikus jāmainās pacienta personībai — attieksmei pret alkoholu, dzeršanas tradīcijām, iepriekšējam dzīvesveidam. Kad parādās vēlēšanās atmest dzeršanu, ārsts palīdz pārvarēt pacienta patoloģisko atkarību no reibinošiem dzērieniem.
Šajā nolūkā ārstēšanā lieto dažādas psihoterapijas metodes. Viena no tām pamatojas uz fiziologa akadēmiķa Ivana Pavlova mācību par augstākās nervu darbības nosacījuma un beznosacījuma refleksiem.
Pierašanas stadijā alkohols organismā pāriet narkotiskā, opijam līdzīgā savienojumā — atkarīgo smadzenēs norit līdzīgi bioķīmiski procesi. Tos pārzinot, ir iespējams palīdzēt ar efektīviem medikamentiem kā beznosacījuma kairinātājiem. Preparāti rada dažādas nepatīkamas sajūtas — visbiežāk nelabumu vai vemšanu. Savukārt kā nosacījuma kairinātāju izmanto alkoholiskos dzērienus. Kad medikamentu iedarbība rada sliktu dūšu, pacientam jāapskata, jāpaosta un jāgaršo dažādi alkoholiskie dzērieni. Tādējādi atkārtotos beznosacījuma un nosacījuma kairinātāju mijiedarbības seansos veidojas jauns, agrāk nebijis negatīvs nosacījuma reflekss pret alkoholiskiem dzērieniem.
…