Alternatīvās metodes dzimtās valodas mācīšanā, rakstīšanā, lasīšanā

Marijas Montesori pedagoģija ir brīnišķīga kā bērnība. Tā 20. gadsimtā nokritusi no debesīm kā „nepazīstams meteorīts starp ievērojamiem spīdekļiem.” Viņai ir izdevies izveidot pamatīgu sistēmu, kuru ir iespējams ieviest pirmsskolas, skolas un ģimenes audzināšanā. Šīs metodes pašlaik ir vienas no visvairāk izplatītākajam metodēm visā pasaulē. Kopš seniem laikiem valodas mācība bijusi skolas uzmanības centrā. Valodas attīstīšana un matemātiskā gara veidošana Montesori uzskata par skolas izglītības degpunktiem. No paša sākuma bērns ir cilvēks, un cilvēkam ir valoda. Valoda ir cilvēka būtības pamatā. Tāpat kā gandrīz viss pārējais, bērnam jāapgūst arī valoda, tā nav iedzimta, taču bērnam jau no paša sākuma piemīt tieksme klausīties un runāt. Valodas instrumentus viņš izveidojis vēl pirms dzimšanas, taču pati runāšana attīstās pakāpeniski. Ar valodas vingrinājumu palīdzību pedagogs vai vecāki var palīdzēt bērnam veidot savu valodu, kas gan netiešā, gan tiešā ceļā bērnu pakāpeniski sagatavo rakstīšanas un lasīšanas prasmju apgūšanai jau pirmskolas vecumā. Rakstītprasmes priekšnoteikums ir manuālo prasmju attīstīšana, artikulācijas aparāta vingrinājumi, vārdu krājuma paplašināšana, rakstu zīmju iepazīšana, skaņu analīze un sintēze. Ar valodas materiālu palīdzību bērns vispirms iemācās izpaust savas domas rakstiskā veidā un vēlāk attīsta lasītprasmi, jo tā ir svešu domu uztveršana ar rakstu zīmju palīdzību, kas ļauj izprast vārda jēgu tikai tad, kad ir izlasīts un ar pareizu uzsvaru. Sākumā bērns mācās izlasīt vārdu un tikai pēc tam uztvert grāmatas jēgu.