Alumīnijs - Al - periodiskās sistēmas 3. grupas ķīmiskais elements. Atomnumurs 13, atommasa - 26,98. Pēc izplatības Zemes garozā (8,8masas%). Al ir 3.vietā pēc skābekļa un silīcija. Brīvā veidā dabā nav sastopams, galvenie Al saturošie minerāli un ieži ir laukšpati, kaolīns, boksīts. Al - sudrabbalts metāls kušanas temperatūra - 660 grādi, viršanas temperatūra – 2327grādi, blīvums – 2698kgkubikmetru (20grādos pēc C.) Labi vada siltumu, elektrību, ir plastisks, viegli mehāniski apstrādājams, ķīmiski aktīvs, sevišķi labi reaģē ar O2 – parastos apstākļos pārklājas ar oksīda kārtiņu (0,00001 mm biezu), kas to padara samērā izturīgu pret koroziju parastajā temperatūrā reaģē ar Cl2, Br2, bet paaugstinātā temperatūrā reaģē ar S, C, N2 u.c. elementiem. Ar H2 tieši nereaģē. Al ir atmosfērisks elements, šķīst HCl un sārmu šķīdumos. Savienojumos oksidācijas pakāpe +3. Rūpnieciski Al ražo elektrolizējot izkausētā kriolītā( 950 grādu temperatūrā pēc C.) Na3AlF6 izšķīdinātu Al oksīdu Al2O3, kas iegūts no Al rūdām. Elektrolīzi veic ugunsdrošu ķieģeļu izklātā un ogles platēm izoderētā krāsnī (vannā). Elektrolīzes procesā uz katoda (krāsns klona) izdalās Al, bet uz anoda (elektrolītā iegremdētiem ogles blokiem) – skābeklis, kas , reaģējot ar oglekli veido CO un CO2.elektrolīzes gaitā vannu patstāvīgi papildina ar Al2O3. No vannas Al izlej ar vakumkausu un iepilda veidnēs. Iegūtā Al tīrība ir 99,7%. Augstākās tīrības Al var iegūt ar elektrolītiskās rafinēšanas metodi (99,999%). Al plaši izmanto Al sakausējumu un karstumizturīgu materiālu (niķeļa aluminīda, kobalta aluminīda, titāna aluminīda u.c.) iegūšanai, elektrovadu, mājsaimniecības priekšmetu, ķīmijas aparatūras, kondensatoru, izgatavošanai, alumotermijā (metālu iegūšanā no oksīdiem tos reducējot ar Al).
…
