Secinājumi
1. Alumīnijs ir visizplatītākais metāls pasaulē un trešais bagātākais elements Zemes garozā pēc skābekļa un silīcija. Tas aptuveni veido 8% no visas cietās zemes daļas masas (uz miljons atomiem 82000 no tiem būs alumīnija atomi).
2. Neraugoties uz to, ka alumīnijs uz zemes ir tik milzīgos daudzumos, tas tomēr nekad dabā nav sastopams tīrā veidā, tāpēc ir nepieciešamas metodes tā iegūšanai.
3. Dāņu zinātnieks Hans Christians Oersteds bija pirmais, kurš 1825.gadā ieguva tīru alumīniju: AlCl + 3 K - Al + 3 KCl.
4. Alumīnija iegūšanai ir svarīgi sākumā no boksīta iegūt alumīnija oksīdu, kuru iegūst izmantojot ļoti svarīgo Bajera procesu.
5. Kā vienīgais blakusprodukts Bajera procesā ir „sarkanie dubļi”, kuru apstrādei ir jāpievērš liela vērība.
6. Hall-Heroulta process tika atklāts 1886.gadā, un joprojām tā ir vienīgā izdevīgā metode alumīnija ražošanai no alumīnija oksīda.
7. Lai saražotu 1 tonnu alumīnija ir nepieciešams patērēt 15 000 kW*h elektroenerģijas, tāpēc alumīnija ražotnes tiek celtas reģionos, kur elektroenerģija ir viegli pieejama.
8. Hall-Heroulta procesā kā blakusprodukti rodas fluorūdeņraža gāze (HF) un ogļskābā gāze (CO2).
9. Alumīnijam piemīt laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, plastiskums, korozijizturība un to ir viegli apstrādāt.
10. Alumīnijs mūsdienās tiek izmantots pārmērīgi, tā daudzveidīgo un neparasto īpašību dēļ, kā arī tā lētās cenas dēļ. Visvairāk tas tiek izmantots transportlīdzekļu izgatavošanā, iepakojumu, elektrotehniskajā rūpniecībā un celtniecībā.
11. Latvijā nav neviens uzņēmums, kas nodarbotos ar alumīnija ražošanu, jo Latvijas teritorijā boksīti nav atrodami un no citiem alumīniju saturošiem minerāliem alumīniju nevar iegūt.
12. Ja tiktu izstrādāts process, ar kura palīdzību varētu no māliem izvilkt ārā alumīnija oksīdu, tad Latvijā noteikti rastos vairāki jauni uzņēmumi, kuri nodarbotos ar alumīnija ražošanu, un ar to arī labi pelnītu, jo būtu liels pieprasījums.
…
