Amerikas pirmiedzīvotāji. Amerikā eiropieši atrada priekšā zemes pirmiedzīvotājus, kurus Kolumbs aiz pārpratuma nosauca par indiāņiem. Indiāņi sadalījās (ap 1000) ciltīs, kas katra runāja savu valodu (vai tās dialektu). Ameriku atklājot, šo dažādo indiāņu cilšu kultūras stāvoklis bija ļoti nevienāds. Uz viszemākās pakāpes atradās tie indiāņi, kas apdzīvoja Vestindijas salas un abu Amerikas kontinentu austrumu daļu. Turpretim rietumdaļā, kā arī Vidusamerika bija ciltis, kas bija sasniegušas samērā augstu kultūras pakāpi.
Maiji un viņu kultūra. Uz diezgan augstas kultūras attīstības pakāpes atradās Vidusamerikas apdzīvotāji — maiji. Viņi prata labi apstrādāt zemi; viņiem bija pilsētas, kurās uzplauka amatniecība un tirdzniecība. Viņi cēla lepnus, piramīdveidīgus tempļus, kuru sienas klātas dažādiem zīmējumiem un hieroglifu rakstiem. Vēl tagad sastopamās pilsētu un tempļu drupas liecina par toreizējiem maiju būvniecības sasniegumiem. Maiji bija ierīkojuši labus satiksmes ceļus. Viņiem bija jau arī kalendārs, kas pamatojās uz. pareizi aprēķinātu — 365 dienas garu gadu, Viņu reliģijas pamatā bija Saules dieva pielūgšana. — Maiju kultūra bija izplatījusies ari uz ziemeļiem — Meksikas iedzīvotāju starpā. Bet pār viņiem bija uzkundzējusies kāda ienācēju — acteku cilts, nodibinādama te savu valsti. Tomēr arī acteki bija piesavinājušies maiju kultūru, to pārveidodami un papildinādami.…