Ievads
Upītim Skrīveri „Zaļās zemes” rakstīšanai dod ļoti daudz- precīzas vietas, mājas, ceļi un cilvēki. Andrejs Upītis cilvēkus tādus kādus bija redzējis. Tas viņam palīdzējis atklāt tik dažādos raksturus romāna tēlos.
Romāns ir cieši saistīts ar rakstnieka mājām Skrīveros, kur dzīvojuši cilvēki, un kuri ir attēloti romānā. Skrīveru pagasta cilvēkus rakstnieks ir nedaudz pārveidojis nekā viņi bijuši patiesībā. Lielāko daļu cilvēku Upītis atcerējās no savas dzīves, bet par iepriekšējo paaudzi pastāstīja viņa tēvs.
Manuprāt, romānam būs liels un garš liktenis, jo romānā ir atspoguļota vēsture 19. gadsimta beigās. Turklāt vēl romānā attēlotie interesantie tēli, notikumi, manuprāt, patiks katram lasītājam.
Manuprāt, 5 iespaidīgākās mājas, to ļaužu apraksts un kādēļ autoram tas bija nepieciešams
Kurpnieka māja uzcelta upes pusē. Māja tā īsti nebija- jumts no papes, lēveri vien karājās, nez kur atrasts skārda caurulītes skurstenītis, logā zābaks un virs stenderes arī uztriepts zābakam līdzīgs. Pats Grīns aptinies ar priekšautu, klapēja zoļādas gabalu. Tomēr viņš bija kurpnieks un maize bija jāpelna. Kurpnieku Grīnu autors attēloja tā, lai parādītu, ka tikai ar grūtu un smagu darbu var tikt no nabadzības laukā. Autors centās parādīt, ka tajā laikā katrs iesāka dzīvot ar mazumiņu, lai varēti dzīvot labi un pārtikuši.
Aiz Kuģenieka darba vietas, kur Kuģenieks veica aizšķērša pacelšanas un nolaišanas darbus pirms sliedēm, atradās barona Zīvera mājas. Tur viņš cēla lielu spīķeri, akmens mūris ar ķieģeļiem divēju durvju aplocēs. Zīvers bija nolīdzis ap divdesmit cilvēku, kuri strādāja pie materiālu gubām un stalažām. Autoram tas bija nepieciešams, lai izceltu, ka barons Zīvers bija galvenais visā Klidziņā. Zīvers bija vācietis un viņš pieņēma darbā cilvēkus, kas strādā viņa labā, bet par darbu maksāja pats. Autors šādi centās izcelt un parādīt vāciešu varu un ietekmi pār latviešiem.
…