Ir grūti nosaukt valodu, kas nebūtu bijusi kontaktā ar kādu citu vai pat vairākām valodām. Valodu kontaktus izraisa dažāda rakstura faktori (etniskie, ekonomiskie, kultūras), un šo saskarsmju gaitā veidojas gan vienpusējas ietekmes, gan arī valodu mijiedarbība. Kā, piemēram, kari ir visnopietnākie iemesli, kādēļ valoda aizgūst internacionālismus. Internacionālisms – vārds, kas no vienas valodas aizgūts daudzās viena valodu areāla valodās; šiem aizguvumiem ir vienāda pamatnozīme un savstarpēji ekvivalenta skaniskā un/vai grafiskā forma (piemēram, demokrātija (< sengrieķu), kultūra (< latīņu), armija (< franču), filma (< angļu)). ()
Vēsturē ir zināmi periodi, kad vienai valodai ir bijusi liela starptautiska nozīme un citas valodas no tās aizguvušas daudzus vārdus (piemēram, liela ietekme savulaik un arī šobrīd ir latīņu un franču valodai). No 20. gadsimta otrās puses līdz pat mūsdienām eirovalodu areālā galvenais aizgūšanas avots ir angļu valoda, tieši tādēļ anglicismiem ir pievērsta liela uzmanība. Anglicisms – no angļu valodas aizgūts vārds vai vārdkopa (piemēram, klubs (club), sports (sport)).…