Vispirms jānoskaidro, ko sevī ietver vārds ,,automobilis”. Mūsdienās zem vārda ,,mašīna” slēpjas pārāk daudz kas, kādēļ ar šo vārdu nevar stādīt priekšā vienu no ģeniālākiem cilvēces izgudrojumiem.
1792. gadā Olivers Īvens Filadelfijā patentēja paša izgudrotos tvaika ratus, kurus nosauca par ,,oructor amphibolus”. Šis vārds būtu varējis ieiet vēsturē, ja nebūtu tik grūti izrunājams plašām tautas masām.
Frančesko di Džordži Martīnī bija 14 gadsimta itāļu gleznotājs, kurš bija izglītots arī inženierzinātnēs. Viņš uz papīra uzskicēja ratus uz četriem riteņiem aprīkotus ar cilvēku spēku griežamu propelleri. Katrs ritenis, savukārt, bija aprīkots ar roku darbināmu trīšu mehānismu. Sazobe nodrošināja rotācijas pārnesumu ar katram ritenim piemontētu zobratu. Tas labi izskatījās uz papīra, taču četru zobratu griezēji pēc neliela ceļa gabala veikšanas, pakristu bezspēkā, jo apjomīgo konstrukciju būtu grūti pakustināt pat ar četriem zirgiem. Reālā vēsturiskā nozīme Martīnī izgudrojumam ir tā, ka viņš savam izgudrojumam iedeva vārdu ,, automobīlis’’.” Auto” ir Grieķu vārds un nozīmē ”pats, savs”, bet ” mobilis” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „kustīgs”, tātad kopā paškustīgs. Par laimi Martīnī savu izgudrojumu nenosauca savā vārdā kā bieži darīja vēlākie izgudrotāji, jo tad rastos sajukums – vai braukšanai vai dzeršanai.…