Šis referāts ir Anglijas karalienes Elizabetes I galveno dzīves faktu un sasniegumu īss apkopojums, kas sniedz ieskatu šīs spilgtās un intriģējošās personības dzīvē un parāda 16. un 17.gadsimta iedzīvotāju un monarhu attiecību iezīmes Anglijā.
Anglijas karaliene Elizabete Pirmā bija svarīga persona ne tikai Anglijas un Lielbritānijas, bet visas Eiropas vēsturē. Viņa bija viena no ietekmīgākajām un spēcīgākajām valdniecēm Anglijas vēsturē, kas pazīstama ar savu spītīgo raksturu un spēju ilgstoši pārvaldīt tautu. Viņa bija Anglijas vadone no 1558. līdz 1603.gadam un vēl ilgi palika tautas atmiņā kā iemīļota karaliene. Viņas laikā bija spēcīgas nesaskaņas reliģiju starpā, īpaši ar katoļiem, bet tajā pat laikā viņa spēja samierināt kalvinistus un anglikāņus, kas arī cēla nemierus savā starpā. Kaut arī viņa visu lēmumu pieņemšanu mēdza atstāt uz pēdējo mirkli, bieži viņa izdarīja pareizo izvēli, kā, piemēram, sūtot angļu floti cīņā ar “ Neuzvaramo armādu “, kā rezultātā Anglija ne tikai uzvarēja Spāniju, bet arī paplašināja savu ietekmi uz jūras un tirdzniecībā. Elizabetes laikā attīstījās arī māksla, arhitektūra un īpaši literatūra, kas padarīja karalieni vēl populārāku.
Karalienes lielos saniegumus var saukt dažādi, bet Anglijas jauno laiku vēsturē Elizabetes I panākumiem bagāto valdīšanas gadus dēvē par “Elizabetes laikmetu”. Tas arī apliecina,ka valdīšanas laiks ir bijis spožs un varens, kas atspoguļojas tā laika sabiedrības dzīvē.
Jau no viduslaiku otrās puses angļu tautā bija spēcīga tieksme atsvabināt savu baznīcu no pāvesta varas. Tomēr vēl 16.gs. sākumā pāvesta iespaids Anglijas baznīcas dzīvē bija diezgan liels. Arī daļu no saviem ienākumiem angļu baznīca bija spiesta sūtīt uz Romu. Angļu tauta juta apkaunojumu,ka atradās atkarībā no svešas varas. Tomēr katoļu baznīca tajā laikā bija karaļa varas aizstāve, tāpēc karalis uzskatīja par vajadzīgu aizsargāt to no uzbrukumiem. Stāvoklis mainījās, kad karalis Indriķis VIII (1509-1547) aiz personīgiem motīviem sanaidojās ar pāvestu. Pēc viņa tronī kāpa viņa dēls Edvards VI (1537-1553). Viņa laikā ir izveidojusies patiesā anglikāņu baznīca, kas ieņēma stāvokli starp katolicismu un luterānismu. Pēc viņa nāves 16 gadu vecumā, viņu nomainīja Marija (1553-1558), kas bija fanātiska katoliete un apprecējās ar tadu pat dedzīgu katoli Spānijas karali Filipu II. Viņa uzsāka katolicisma atjaunošanu Anglijā, ķeceru vajāšanu, protestantu sodīšanu. Savas nežēlības un daudzo nāves spriedumu dēļ viņa bija ieguvusi “asiņainās” nosaukumu. …
