Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:748820
 
Evaluation:
Published: 16.06.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Anglijas sabiedrības šķelšanās 17.gs.    4
1.1.  Saimniecība    4
1.2.  Reliģija    5
2.  Pilsoņu karš    6
2.1.  Republikas nodibināšana    7
2.2.  Kromvela protektorāts    7
3.  Stjuartu restaurācija un 1688. gada „Slavenā revolūcija”    8
3.1.  Stjuartu restaurācija    8
3.2.  1688. gada „Slavenā revolūcija” Konstitucionālās monarhijas nostiprināšanās    8
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    10
Extract

Anglija, kura atrodas uz salas, 17. gs nebija spēcīgākā Eiropā, tā atpalika no tādām valstīm, kā Francija un Spānija. Tomēr Anglija sāka pamazām attīstīties, radās priekšnoteikumi straujai ekonomiskai un politiskai augšupejai. Anglija varēja mierīgi attīstīties, jo sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ bija pasargāta no ārējiem iebrukumiem un kara postījumiem, tai nevajadzēja lielu armiju un līdzekļus karaspēka uzturēšanai. Tā kā Anglijai nebija ne pastāvīga karaspēka, ne arī spēcīga centrālā pārvalde, tad īpaši liela nozīme bija valdnieka personībai. Un viena no lielākajām šādām personībām bija karaliene Elizabete I, kuras valdīšanas laikā arī nostiprinājās absolūtā karaļa vara.
Pēdējā Tjūdoru dinastijas karaliene Elizabete visnotaļ sekmēja jūrniecību un tirdzniecību. Spējīgākie un apņēmīgākie tirgotāji strauji kļuva bagāti. Tā Anglijā pakāpeniski uzplauka turīga un uzņēmīga pilsētu buržuāzija, ko veidoja tirgotāji un manufaktūru īpašnieki.
Arī laukos varēja novērot pārmaiņas. Dzimtbūšana būtībā bija izzudusi. Angļu muižniecība bija noslāņojusies jaunajā un vecajā muižniecībā. Vecā muižniecība atbalstīja karali, jo tas nodrošināja tiem bezrūpīgu dzīvi. Vecā muižniecība turējās pie feodālajām privilēģijām – neko nestrādāja, tikai turpināja ievākt no zemniekiem gruntsnomu. Savukārt džentriji (jaunā muižniecība), kas bija galvenokārt sīkie un vidējie muižnieki, centās pielāgoties kapitālisma attīstībai Anglijā – centās mainīt un uzlabot saimniekošanu , lai iegūtu lielāku peļņu. Džentriji meklēja iespējas, kā iegūt lielākus ienākumus. Daži jaunie muižnieki pirka vai pārdeva zemi. Daži ierīkoja savās muižās manufaktūras, kur algoja strādniekus un ražoja preces pārdošanai. Jaunie muižnieki sāka pārdot pilsētās savus ražojumus – sieru, labību, alu.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register