Referāta mērķis ir parādīt to, kādas bija Vācijas un Lielbritānijas savstarpējās attiecības laikā pirms Pirmā pasaules kara, kas un kāpēc šīs valstis noveda līdz šāda mēroga krīzei. Notikumi risinājās samērā netālā pagātnē, bet, manuprāt, tas padara vēl grūtāku objektīvu to novērtēšanu. Reizēm par neseniem notikumiem uzzināt ir grūtāk kā par gadu tūkstošiem senām norisēm.
Pēc Vācijas apvienošanas notika tās uzplaukums, Bismarka vadībā tā piedzīvoja savu varenību, bet pie varas nākot Vilhelmam II, situācija mainījās. Viņš atlaida Bismarku, un mainīja Vācijas politiku uz pilnīgi pretēju, kāda tai bija – no nosvērtas un savaldīgas uz neapdomīgu un agresīvu. Visus savus mērķu tā centās panākt ar spēku, turpretim Lielbritānija izvairījās no konfliktiem kontinentālajā Eiropā, ievērojot savu „izolācijas” politiku. Ar Vāciju tai sākumā bija samērā labas attiecības – tām bija laba sadarbība ekonomiskajā jomā un cieņa vienai pret otru. Tomēr pieaugot Vācijas varenībai, pieauga arī tās ambīcijas – tā sāka interesēties par teritorijām, kuras atradās Anglijas interešu sfērā. Šo konfliktu izdevās atrisināt mierīgi, tomēr, lai arī abas valstis ilgu laiku nesekmīgi centās noslēgt savienību, Vācija provocēja Angliju. Šo aliansi tā arī neizdevās izveidot, jo abām valstīm bija dažādi priekšstati par to, kādai tai vajadzētu būt, un neviena no tām negrasījās piekāpties; Vācija gribēja stingru formālu aliansi ar konkrētiem pienākumiem un atbildību, savukārt Anglija tieši negribēja juridiskas saistības, bet vienkāršu Antantes tipa līgumu. Vācija, nevarot iegūt britu atbalstu vienkārši, mēģināja tos iebiedēt, atbalstot britu ienaidnieku Būru karā, tādejādi pazemojot Lielbritāniju, turklāt pēc tam vēl paziņojot par lielākas karaflotes būvniecību. Tas britus sadusmoja ne pa jokam un par līgumu varēja aizmirst. Anglija sāka risināt savus koloniālos jautājumus, noslēdza līgumu ar Japānu un izveidoja Sirsnīgo Antanti ar Franciju un Krieviju. Tagad Eiropa sastāvēja no diviem naidīgiem blokiem – Antantes un Trejsavienības. Starp valstīm valdīja spēcīgs saspīlējums. Karu vēl bija iespējams novērst, tomēr neviens to nedarīja, pietrūka savaldīgas politikas un priekšstatu par gaidāmā kara sekām. Stiprinot alianses valstis devās karā.
Esmu centusies izveidot saistošu ieskatu attiecīgajā tēmā, iedalot to trijās daļās. Pirmā nodaļa ir par kara cēloņiem, par to, kāda bija situācija Eiropā pirmskara periodā. Uzsvaru esmu likusi uz R – Eiropu, jo, manuprāt, tas ir svarīgāk manai referāta tēmai. Otrajā nodaļā esmu devusi nelielu ieskatu tajā, kāds bija tieši Anglijas un Vācijas stāvoklis šajos pirmskara gados, bet trešā nodaļa ir veltīta abu valstu diplomātiskajām attiecībām laikā pirms Pirmā pasaules kara.
