Nobeigums
ANO Drošības padomes reformu tiek mēģināts realizēt jau daudzus gadus, taču nekādi būtiski panākumi nav sasniegti. Tas ir rezultāts tam, ka piedāvātās reformas netiecās atrisināt galvenās Drošības padomes problēmas, bet šīs reformas tiek virzītas ar personiskiem mērķiem. Drošības padomei galvenā problēma ir neefektivitāte, tāpēc reformas vajadzēja censties atrisināt to, nevis tik lielu uzsvaru liktu uz padomes paplašināšanu. Taču tā nav vienīgā problēma, kas aizkavē reformas pieņemšanu un realizāciju.
Viena no galvenajām problēmām, kas kavē DP reformas pieņemšanu ir veto tiesības, kuras pieder Drošības padomes piecām patstāvīgajām valstīm – Krievijai, ASV, Lielbritānijai, Ķīnai un Francijai. Ar šo veto tiesību palīdzību šīs valstis ir vēsturiski pretojušās jebkādiem jauninājumiem vai reformām, kas varētu ietekmēt to varu. Lai gan vairākums šo patstāvīgo valstu vairs nav tik ietekmīgas, kā Drošības padomes sākumā, šo veto tiesību dēļ, tām vēl ir milzīga ietekme starptautiskajā politikā.
Otra problēma ir reformas mērķis paplašināt Drošības padomi, kā arī notiek diskusija par to, vai jaunajām valstīm vajadzētu būt veto tiesībām. Šeit galvenā problēma ir tajā, ka visas valstis vēlas iekļūt padomē, lai realizētu savas intereses un iegūt varu, taču neviens nav spējīgs noteikt kuri kandidāti varētu būt pareizākie. P-5 var izmanot veto tiesības, ka viņas negrib kādu valsti, un atbalstīt valstis, kuras viņas vēlas redzēt Drošības padomē.
Tomēr, liekas, ka tur, kur lēmumu pieņemšanai nav nepieciešams ieviest ANO hartā izmaiņas, ir daudz mazāk pretestības un viedokļu atšķirības, kā jautājumos par veto tiesību maiņu vai DP paplašināšanu, jo DP darbības metožu reforma ir labs piemērs tam, ka dalībvalstis ir spējīgas vienoties un veikt reformas.
…