Secinājumi
Antiglobālistu kustība, kas pēdējās desmitgadēs parādījās uz mūsdienu politiskās un ekonomiskās dzīves skatuves, pārsvarā mietpilsoņu apziņā asociējas ar ielu demonstrācijām, grautiņiem, jauniešu huligānisko uzvedību. Tomēr, šīs parādības pētīšana pārliecina, ka nekārtīgas akcijas ir tikai maza daļa no milzīgā sociālās aktivitātes aisberga. Miljoniem cilvēku gan no nabadzīgajām, gan bagātajām valstīm ir iesaistījušies cīņā par taisnīgu nākotni, un viņu darbība notiek pārsvarā nevis uz ielām, bet ofisos pie datora, speciālos veikalos, sociālos forumos, jaunattīstības valstu ciematos un laukos, zinātniskos institūtos un studentu pilsetiņas.
Antiglobālistu organizācijas pilda savu misiju dažādos virzienos, tajā skaitā pret korporatīvu virskundzību par strādnieku tiesībām. Mūsdienu globalizētajā pasaulē pašlaik nepastāv nopietnas un ietekmīgas starptautiskās struktūras, kuras mērķis būtu cilvēku sociāla aizsardzība. To, piemēram, norāda Džordžs Soross, pieveršot uzmanību arī tam, ka Starptautiskās darba organizācijas standarti faktiski ir pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.33 Tas nozīmē, ka ir nepieciešama jauna efektīva organizācija, bet līdz šim brīdim tā nav izveidota, un vienīgais starptautiskais spēks cīņā ar korporatīvu ekspluatāciju ir antiglobalisti.
Anti-sweatshop aktīvisti izveidoja savu virtuālo telpu internetā, ārkārtīgi svarīga ir viņu loma sabiedrības informēšanā par transnacionālo korporāciju necilvēciskām ekspluatācijas metodēm. Viņu rindās ir žurnālisti, (protams, pat slavenāka šajā cīņā Naomi Kleina), zinātnieki, politiķi, juristi, mākslinieki. Pasaules firmas, atrodoties sabiedrisko organizāciju redzeslokā, aizvien piesardzīgāk pārkāpj strādnieku tiesības un ir spiesti paaugstināt darba algu, rūpēties par darba drošību un vidi. Ar savām akcijām, boikotiem pilsoniskās sabiedrības grupas modina cilvēku sirdsapziņas, jo nevar vienaldzīgi skatīties uz trešās pasaules iedzīvotāju ciešanām.
Šī doma skan ari ANO ģenerālsekretāra Pan Gimuna vēstījumā sakarā ar Starptautisko dienu cīņā par verdzības novēršanu. Pan Gimuns aicina apzināties, ka “miljoniem mūsu brāļu un māsu joprojām dzīvo verdzības apstākļos, kļūstot par cilvēku tirdzniecības, piespiedu darba un seksuālās ekspluatācijas upuriem.... Apzināšana, ka vairākos gadījumos šādu praksi sankcionē, atbalsta vai ignorē tie, kam pieder vara un atbildība, lai to pārtrauktu un aizliegtu, jāizraisa mums sašutuma jūtas. Bet, vispirms, verdzībā nonākušo cilvēku smagais stāvoklis aicina mūs rīkoties.”34
Pēc veikta pētījuma varu secināt, ka izvirzīta hipotēze ir pieradīta. Rietumu valstīs, sevišķi ASV un Kanādā darbojas simtiem organizāciju, kuriem par spīti Pasaules ekonomiskai sistēmai un ciniskai neoliberālisma ideoloģijai izdevās ietekmēt sabiedrības uzskatus, zināmā mērā gūt panākumus cīņā ar korporatīvu ekspluatāciju. Ņemot vērā jaunattīstības valstu un Starptautiskās darba organizācijas vājumu, var apgalvot, ka antiglobālistu kustība ir svarīgs faktors cīņā pret strādnieku ekspluatāciju transnacionālo korporāciju uzņēmumos.
…
