Izvēlējos rakstīt projektu par šo tēmu, jo antīkā filozofija (no latīņu vārda antique- sens) ir senās pasaules visattīstītākā un bagātākā filozofija. Tā mums zināma, pateicoties literatūras pieminekļiem.
Ar apzīmējumu antīkā filozofija mūsu dienās saprot filozofu mācības, kas veidojušās Senajā Grieķijā un sengrieķu izglītības areālā, kā arī Senajā Romā antīkās kultūras ietvaros- laikā aptuveni no 7.- 6. gs. p. m. ē. līdz apmēram 5. gs. m. ē.
Antīkā filozofija veidojusies sengrieķu, vēlāk arī latīņu valodā. Līdz mūsu dienām saglabājusies tikai neliela daļa tās tekstu.
Antīkā filozofija būtiski ietekmējusi Eiropas, bet plašākā nozīmē- visas cilvēces garīgās dzīves attīstību visos turpmākajos vēstures attīstības periodos. Pilnīgi aizmirsta tā vairs netika nekad, kaut arī agrajos viduslaikos Rietumeiropā pat visizglītotākajiem cilvēkiem bija visai trūcīgs priekšstats par to, un arī musulmaņu zemēs interese par antīko kultūru visbiežāk izpaudās kā interese par Aristoteļa uzskatiem loģikā.
Man šī tēma likās diezgan interesanta, lai izpētītu to nedaudz sīkāk un pagrieztu to mazliet saprotamāk no sava skatu punkta. Mani interesē filozofija un pēc maniem uzskatiem katra zinātne jāsāk pētīt ar tās aizsākumiem un senāko vēsturi, tādēļ arī izvēlējos izpētīt un rakstīt zinātnisko darbu par antīko filozofiju.
Īss ieskats antīkās filozofijas vispārīgā raksturojumā
Antīkā filozofija ir to filozofisko mācību kopums, kuras veidojās sengrieķu vergturu sabiedrībā no 7. gs. p. m. ē. beigām un Senās Romas vergturu sabiedrībā no 2. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 6. gs. sākumam. Antīkā filozofija ir vienota un savdabīga, taču ne izolēta parādība cilvēces filozofiskās apziņas attīstībā.
Antīkā filozofija veidojās, balstoties uz tām dīglī esošajām zināšanām astronomijā, matemātikā, fizikā utt., kuras no Austrumiem bija pārņemtas grieķu pilsētās, kā arī pārstrādājot seno mitoloģiju tēlotajā un vārda mākslā un atbrīvojot filozofisko domu no mitoloģiskiem priekšstatiem par pasauli un cilvēku.…
