Keramika.
Senās Grieķijas māju pagrabos, ar smailo galu iedurtas taisni zemē, rindojās lielas, mazliet izstieptas amforas (bez apgleznojuma), kurās glabāja eļļu vai vīnu.
Senie grieķi bija ļoti iecienījuši dievišķo dzērienu vīnu, bet, lai nokļūtu, teiksim, līdz vīru simpozija mazajam viesību galdiņam, bija vēl pagarš ceļš ejams. Vispirms milzu krāteros vīnu stipri atšķaidīja ar ūdeni un atdzesēja. Lielo krāteri tieši uz svētku galda nelika. Tur goda vietā bija visdažādākās amforas - trauki ar diviem rokturiem un sižetisku gleznojumu.
Krāšņa svētku galda rota bija arī oinohoja - trauks ar savdabīgu kakliņu trejlapītes veidā, lai pēc izliešanas šķidruma lāses nenopilētu pāri malai. Sevišķi neparastas bija oinohojas, kurām korpuss bija sievietes galvas atveidā.
Tomēr vispopulārākā bija un palika amfora - vienkārša un grezna, liela un maza, ikdienai un svētkiem. Tieši amfora bija galvenā balva Olimpisko spēļu uzvarētājiem.
Neikdienišķi senie grieķi izmantoja arī lekitu, kam vienmēr bija tikai viens rokturis. Saviem mirušajiem grieķi nesa baltus lekitus. Senajā Grieķijā nāves krāsa bija balta, nevis melna. Šeit nevis sēroja par saviem mirušajiem, bet apzinājās, ka tie nokļuvuši mūžības, tātad baltajā pasaulē. Savus mīļos viņi centās atcerēties tikai ar labu. Simbols bija nevis balta roze, bet gan balts lekits.
Un tomēr visvairāk pārsteidz vāžu gleznojumi, kas harmoniski iekļaujas keramiķa izveidotajā formā. Vāžu gleznojums mūs sevišķi interesē arī tāpēc, ka senie amatnieki vāžu gleznojumu sižetus nereti meklēja glezniecībā, un sengrieķu keramika ir vienīgais avots, no kura mēs varam gūt priekšstatu par bojā gājušo sengrieķu glezniecību.
6. gadsimtā p. m. ē. slavenais Atēnu keramiķis Epiktēts izgatavoja trauku, kura iekšpusē melnfigūru stilā attēlots dejojošs jauneklis, bet ārpusē, tiesa vēl visai bikli, - gleznojums sarkanfigūru stilā. Trauka iekšpusi rotā uzraksts: "Hishils veidojis", bet ārpusē uzraksts vēstī: "Epiktēts gleznojis".…
