Ievads.
Latīņu vārds antiquus burliskā tulkojumā nozīmē sens, uz senatni attiecināms.
Antīkā kultūra aptver visu, kas saistīts ar grieķu – romiešu kultūru, sākot ar Homēra laiku (no 9. gs. p. m. ē.) līdz Romas impērijas krišanai. Tomēr tradicionāli antīkās kultūras apskatā iekļauj arī tās avotus – Krētas un Mikēnu kultūru Vidusjūras baseinā un etrusku kultūru.
Pats termins "antīkā kultūra" radies renesanses laikmetā, kurā bija vērojama dziļa un visaptveroša interese par grieķu un romiešu kultūru. Renesanses laikmetā sāka lietot arī tādus atvasinātus jēdzienus kā "antīkā māksla". "antīkā literatūra", "antīkā pilsēta" u. tml.
Renesanses dzīlēs, balstoties uz antīko kultūru, radās Eiropas Apgaismības kultūra, kas bija nozimīga mūsdienu civilizācijai.
Antīkas kultūras nozīme cilvēces tālākajā attistībā bija patiesi unikāla:
1. Tieši anlīkajā pasaulē izveidojās stabili valstiskās patstāvības un likumības pamatprincipi.
2. Antīkā filozofija, literatūra, māksla ir cilvēka garīgo vērtību un personības garīguma mērs.
Tomēr antīkā pasaule ir sniegusi arī ne vienu vien "paraugstundu" mūsdienu sabiedrībai par to, cik bīstama ir pārprasta demokrātija, kas pārspīlējumu brīžos var novest gan pie tirānijas, gan anarhijas, gan austrumu tipa diklatūras un despotijas.
Antīkās civilizācijas bojā eja – tā ir visas Eiropas traģēdija, un vienlaicīgi arī nopietns bridinājums nākamajiem gadsimtiem.
Bet antīkās kultūras nozīmīgākais mantojums ir un paliek apjausma par patiesu cilvēka garīgo brīvību – vienu no nepieciešamākajiem priekšnoteikumiem cilvēces attīstībai un progrcsam.
Krētas kultūra.
Krēta, pati lielākā Egejas jūras sala, ir viena no visinteresantākajām Grieķijas vietām. Šeit ir pasakaina un daudzveidīga daba.
…
