Antons Čehovs "Ķiršu dārzs"

3. Paralēles ar «Indrāniem». Ošu un ķiršu dārza semantika - kas ir kopīgs un kas ir principiāli atšķirīgs?
Ķiršu dārzs ir raksturīgs izsmalcināto aprindu cilvēkiem un viņu mājvietām. Un, ja balstīties uz D. Bikova teikto, tad ir varbūtība, ka tādu dārzu arī nebija vai neti-ka par tiem rakstīts, varbūt autora izdomājums kā kungu identifikācijas zīme. Ķirsis vairāk ir attiecināms uz krūmāja veidu, tātad tas ir trausls, lokans, zarains, un vienīgais skaistums viņā ir tad, kad tas sazaļo un zied. Tādi paši ir augstākās sabiedrības cilvēki, tieši, ļoti romantizēti, graciozi, salkani, ar rūgtu piegaršu un spēj tikai ar vārdiem, kā ķirsis ar zariem, ādā iesvītrot redzamas zīmes. Kā arī viņi ir viegli ievainojami kā kirsis, kura ziedi pie pirmās salnas, vai no citiem ne tik traģiskiem faktoriem, var nosalt.
Ošu dārzs ir raksturīgs zemnieku kārtas cilvēkiem, kuri nebaidās no varenām vēja aukām gan dabā, gan ikdienas dzīvē un darbā. Cilvēki ir izturīgi, mīloši, saprotoši un jebkurā lietā atrod skaistumu. Osis vienmēr parāda īsto seju, tam nav iespējas daiļoties ar krāšņiem ziediem, tam ir savs īstens skaistums, kuru novērtē zemnieka dvēsele. Tas vienmēr ar visām saknēm stāvēs cieši zemē kā zemnieks ar abām kājām un rokām turēsies pie sava zemes pļeķīša.
…