Gadsimtiem ilgi cilvēki mēģināja pasargāt sevi un savu darbu no nejaušām briesmām. Tiklīdz cilvēce sāka apgādāties ar īpašumu, kā uzreiz radās raizes par to saglabāšanos. Pilnīgi dabiska bailes izjuta pret stihijas postiem un negaidītām likteņa pagriezieniem mudināja meklēt aizsardzības veidu no to graujošām sekām. Tāradās apdrošināšana – viena no senākām sabiebrības attiecību kategorijām. Tiek uzskatīts, ka apdrošināšana sākas kopš privātīpašuma rašanos. Viesuļi, plūdi, ugunsgrēki, laupījumi un citas briesmas piespieda raizēties katru īpašnieku, kuru rūp sava materiāla labklājība. Taču daudzgadīgie novērojumi ļāva secināt par nejauša rakstura ārkārtīgu notikumu rašanos un nevienmērīgu zaudējumu nodarīšanos. Tika pamanīts, ka ieinteresētu saimniecību mēdz būt vairāk nekā cietušo skaits no nejaušām briesmām. Uz šā pamata likumsakarīgi radās zaudējumu atlīdzināšanas ideja to solidāra sadalīšana veidā ieinteresētu īpašuma īpašniekiem starpā. Kopš tā laika gadsimtu garumā apdrošināšanas jēga nav mainījusies – solidāra ieslēgta zaudējumu sadalīšana. Primitīvāka zaudējumu sadalīšanas forma bija naturālā apdrošināšana. Izmantojot graudu, lopbarības un citu produktu rezerves, veidotas no katra cilvēka naturālām iemaksām, sniedza materiālo palīdzību atsevišķām cietušām saimniecībām. Taču līdz ar naudas-preču attiecību veidošanos tās piekāpjas apdrošināšanai naudas formā. Apdrošināšanas darbības elementi plaši izmantojās Senajā Romā. Romas kolēģijas, ņemot iestāšanās un periodiskas iemaksas, uzņēmās pienākumus apmaksāt apbedīšanas izdevumus un bāreņu ģimenes uzturēšanu, atlīdzināt izdevumus saistītus ar cīnītāja pārcelšanu uz citu leģionu, izrādīt materiālo palīdzību pēc dienēšanas termiņa beigām... Viduslaikā apdrošināšana eksistēja kā pilnīgi attīstīts institūts. Noformulējās tā veidi: jūras, no lopa bojā ejas, no uguns, no krusas postījumiem sējumiem. Paralēli īpašuma attīstījās arī personiskā apdrošināšana – no slimības un nelaimes gadījumiem. Krievijā apdrošināšana sāka attīstīties diezgan vēli – XIX gadsimta sākumā, taču līdz ar privātu kompāniju rašanos sākās tās īsta uzplauksme. Ļoti populāra bija apdrošināšana no uguns. Valsts monopola apdrošināšanai ieviešana visās tās veidos un formās uz ilgu laiku atņēma padomju pilsoņiem kompānijas, noteikumu un apdrošināšanas produktu kvalitātes izvēles iespēju.…
