Apgaismība ir universāls kultūras apvērsums visās dzīves sfērās. Šī laika galvenās iezīmes:
1.Sacelšanās pret autoritātēm. Tas nozīmēja lielu brīvdomību, cīņu pret karaļa un aristokrātijas varu, reliģisko fanātismu, zinātnes atbrīvošanu no baznīcas aizgādniecības.
2.Racionālisms. Apgaismības laikmets – prāta un racionālisma gadsimts. Prāts tiek uzskatīts par izziņas avotu un virzītājspēku. Viss ir izzināms ar prāts palīdzību, jo dabā viss iekārtots saprātīgi, tāpēc dabas parādības tika izskaidrotas tikai ar zinātniskām metodēm. Prāts saistībā ar zinātni kļūst par galveno kultūras sastāvdaļu.
3.Apgaismības idejas. Lai veidotu labāku sabiedrību, nepieciešams apgaismot plašus tautas slāņus. Trūkums un apspiestība – nezināšanas rezultāts. Liela uzmanība tiek pievērsta bērnu audzināšanai, tautas izglītošanai. Rodas pedagoģijas zinātne.
4.Atgriešanās pie dabas. Viss ļaunums slēpjas civilizētajā sabiedrībā, kas novērsusies no dabiskās attīstības principiem.
5.Deisms – Dievs kā radītājs, kas atklājas nevis pārdabiskā veidā, bet dabā un dabas likumos.
6.Cilvēktiesības. Verdzības atcelšana.
Apgaismība pauž ideju par spožo gaismu, kas nāk no Saules – rīta Saules, kas spīd tālu. Saule, kuras gaisma ir konstanta, vienota un pieliekoša tika salīdzināta ar prātu. 18. gs. gaismas jēdzienam tiek ierādīta jauna vieta, proti, to pielīdzina prātam, brīvībai un svētlaimei. Tas viss atspoguļojās apgaismības jēdzienā.
Apgaismība bija vienlaikus garīga un praktiska kustība. Tās ietekmē vājinājās tradicionālās saiknes starp ticību un baznīcu.
…