18. gadsimts pasaules vēsturē iezīmējas ar zinātnes attīstību, tautu brīvības cīņām, revolūcijām. Pasaule pāriet no feodālisma uz kapitālismu. Pārdzīvoti drūmie viduslaiki, renesanse, klasicisms. Iestājas apgaismības laikmets, kas ir antifeodālo un sabiedrisko kustību kapitālisma veidošanās laikmetā. Par augstāko prioritāti apgaismībā atzina prātu un zinātni.
Visā pasaulē ir zināmi apgaismības laikmeta dižākie pārstāvji. 18. gadsimtā Dž. Loks, A. A. Šāftberijs, G. V. Leibnics, Š. L. Monteskjē, Voltērs, D. Dido, G. E. Lesings u. c. Apgaismības pārstāvji, kas cīnījās pret dzimtbūšanu Krievijā – S. Deņickis, D. Fonzivins, Radiševs.
Latvijā, 18. gs. beigās – 19. gs. sākumā apgaismības idejas izplatīja: J.G. Eižens, K. F Snells, G. F. Stenders, G. Merķelis. 19. gs. vidū apgaismības ideju paudēji bija „jaunlatvieši”, no kuriem ievērojamākie cilvēki Latvijas vēsturē bija J. Alunāns, Kr. Barons, K. Biezbārdis, A. Kronvalds, Kr. Voldemārs.
Apgaismības laikmets neizceļas ne ar savu virzienu arhitektūrā, ne māksla kopumā. Baroks un rokoko – apgaismības laikmeta valdošie stili Eiropā. Galvenā vērība tika pievērsta zinātnē, prāta attīstībā. Populāra kļuva vēlme apgūt zināšanas, pašiem gleznot, rakstīt dzejoļus, apgūt vairākas svešvalodas, kā arī spēlēt kādu mūzikas instrumentu. To vairāk var attiecināt uz aristokrātijas pārstāvjiem, moderni bija jūsmot par dabu, tās skaistumu.
Jauki, skaisti cilvēki, tērpušies pēc pēdējās modes tendencēm, izbraukuši brīvā dabā. Viņi, sasēdušies zālē, kāda koka ēnā lasa grāmatu, deklamē sacerētus dzejoļus, glezno utt. Tomēr ne visi ir tik idilliski skaisti. Ir arī nabadzīgie, izsalkušie un viņu sūrā un grūtā darba ikdiena.…
