Racionālisms un empīrisms.
Bekona un Dekarta pēctecēji turpināja attīstīt empīrisma un racionālisma idejas. Pazīstamākais no empīrisma piekritējiem ir D.Lokks (1632-1704), T.Gobbs (1588-1679) un D.Jums (1711-1776).
Filozofam galvenais ir pieredze un izjūtas aizsākums tajā, tas ir sensuālisms. Viens no sensuālisma pēctecējiem ir Lokk. Viņš bija pārliecināts ka cilvēki, kuri tic savam dotajām dabas izjūtam un iemaņām, var sasniegt jebkādas ziņas bez iedzimtam idejām. Viņš bija arī pārliecināts, ka nav tādu principu ar kuru būtu piekrituši visi cilvēki, piemēram, bērniem un idiotiem nav nekādas saprašanas par jebkādiem principiem. Tas nozīmēja ka saprašana ir dota no dabas.
Racionālisti atšķiras no empīriķiem ar to ka viņi bija pārliecināti ka saprašana nav dabas dāvana, bet saistīta ar cilvēku kā tādu bet stipri atšķiras no dabas pasaules. Sakara ar to saprašana darbojas patstāvīgi un var ģenerēt idejas. Tieši saprašana palielina cilvēkus un padara viņus pārākus par citu dabas pasauli. Viņi bija pārliecināti ka tai ir tādas īpašības un tādas iemaņas kuras nav nevienam citam.
Empīriķi apraksta prātu kā sistēmu apkopot arējas pasaules ziņas un izjūtas. Tā kā viņu filozofija māca saprast Prātu un šajā sakarā, tā māca cilvēkam kā dzīvot
Racionālisti piešķir cilvēkam lielāku pārliecību par sevi nekā empīriķi. Viņi ir pārliecināti, ka cilvēks ir atsevišķais tips un ir apdāvināts ar intelektu, un sakara ar to, viņu var pielīdzināt Dievam. Racionālisti apgalvoja, ka cilvēks prot un var gandrīz visu. Intelektuālas idejas ir progresa dzinēji jo lielāks un varenāks ir intelekts, jo lielāki būs arī cilvēka sasniegumi.
Empīriķi tuvina cilvēku pie dabas, viņi piedāvā izsekot, eksperimentēt un pētīt. Viņi apgalvoja, ka prātu jāizmanto ne tikai lielām pētījumiem bet arī maziem darbiņiem. No dzīves pieredzes jāņem visu, ko tas var sniegt. Galvenā empīriķu ideja bija tāda ka apstākļi, kuru visu laiku mainās, var izmainīt arī redzes viedokļi.
…
