1. Ievads
Darba mērķis ir izzināt apgaismības laika filozofiskos uzskatus un to ietekmi uz pedagoģisko domu Latvijā. Man tas ir ļoti svarīgi, jo apzinos, ka bez atskata pagātnē nav iespējama ne tagadnes, ne nākotnes pedagoģisko aprišu nojausma. Izgītības augļi ir redzami pēc vairākiem gadu desmitiem, simtiem. Mūsdienu izglītībā paveiktais vai arī nepaveiktais atbalsosies pēc vairākām paaudzēm.
Nozīmīgu faktu materiālu par apgaismības laiku Eiropā filozofijā un pedagoģijā sniedz pedagoģijas pētnieki H.Gudjnos un L.Žukovs. Svarīgus pētniecības rezultātus par skolu vēsturi un izglītības attīstību atspoguļo autoru kolektīva darbs “Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.gadam” un J.Anspaka darbs “Pedagoģijas idejas Latvijā”, kā arī interneta materiāli.
2. Apgaismības idejas un to izplatība Eiropā
Lai labāk izprastu apgaismības laikmeta norisi Latvijā, vispirms apskatīsim pedagoģisko ideju sākotni Eiropā.
Apgaismības laikmeta idejisko pamatu veido renesanses laikmeta humānisma un pedagoģiskā optimisma idejas. J.A.Kamenskis definē jaunlaiku domātāju un pedagogu uzdevumu- vērst izglītību par efektīvu līdzekli jaunas sabiedrības izveidei un atīva cilvēka sagatavošanai.
Optimistiskas nostādnes bija jūtamas angļu filozofa Džordža Loka (1632-1704) uzskatos par audzināšanu. Viņš izglītības patieso jēgu un audzinātāja galveno funkciju redz pieredzes organizēšanā un tās paplašināšanā. D.ž. Loks uzskata, ka atšķirību starp cilvēkiem nosaka nevis iedzimtie dotumi, bet galvenokārt dzīves pieredze. Izstrādājot izglītības teorijas, D.ž. Loks akcentē nepieciešamību organizēt un vadīt izziņas darbību tā, lai audzēkņi ne tikai apgūtu zināšanas, bet arī izkoptu prātu, iemantotu gatavību patstāvīgi tās papildināt visā turpmākā dzīvē. Dž.Loka idejas plaši atbalsojas Latvijas apgaismības darbinieku centienos. Arī mūsdienās aktualitāti saglabā Dž.Loka ideja par zināšanu ieguves prasmes svarīgumu visa cilvēka mūža garumā.
…
