Ēģipte ir valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā Nīlas upes lejteces apvidū. Izveidojās apmēram 3000 g.p.m.ē u pastāvēja līdz 30 g.p.m.ē. ar pārtraukumiem. Vēsturnieki Ēģiptes vēsturi iedala trīs periodos: senajā, vidējā un jaunajā. Ēģipte visos laikos ir bijusi teiksmaina un noslēpumiem bagāta zeme. Aizritot gadu simtiem un tūkstošiem, līdz mūsu dienām ir saglabājušās senās Ēģiptes piramīdas un sfinksa, kuras liecina par cilvēka prāta lielumu. Ne tik senā pagātnē 1922. gadā pasauli aplidoja ziņa, ka Anglijas zinātnieki arheologa Hotarda Kārtera vadībā spējuši iekļūt Tutanhamona kapeņu iekšienē. Līdz ar to kultūras vēstures pētnieki varēja iepazīties ar Nīlas krastā dzīvojošo cilvēku sasniegumiem medicīnā, celtniecībā, glezniecībā, kā arī citās mākslas un zinātņu nozarēs. Par Ēģiptes tērpiem un rotaslietām var spriest pēc atrastajām freskām un tempļu kolonnu reljefiem. Senās kultūras periodā galvenās apģērba īpašības , bija to vienveidība un nemainība, tas atšķīrās tikai ar rotājumiem un auduma kvalitāti starp sociālajiem slāņiem. Galvenais vīriešu apģērbs senajā Ēģiptē bija priekšauts „shentis”, šaura auduma strēmele, kuru apsēja ap gurniem un jostasvietā nostiprināja ar jostu. Faraons, kurš bija valdnieks ar neierobežotām pilnvarām arī nēsāja shenti, taču tas atšķīrās ar to, ka bija no ļoti smalka un īpaši balināta auduma. Parastiem amatniekiem, gurnus klāja priekšauti, kuri bija darināti no rupja auduma un dabīgā krāsā. Vēl vienkāršāks bija vergu apģērbs, tas bija no pavisam rupja, nebalināta auduma, vai pat no ādas. Sieviešu apģērbs senajā Ēģiptē bija taisns, garš krekls „kalaziris” ar vienu vai divām lencītēm.
…
