Apģērbs un mode Antīkajā Grieķijā

Nobeigums
Antīkās Grieķijas vīrieša un sievietes pamattērps bija hitons. Tā izcelsme meklējama Mazāzijā, un to piemin jau Hērodots. Hitona augšdaļu sauca par diplodionu, kas tika atlocīts līdz viduklim. Koploss bija hitona daļa, ko pārvilka virs jostas. Pa virsu parasti vilka himatiju (taisnstūrveida apmetni), kura platums atbilda valkātāja augumam, bet garums atbilda 2,5 auguma garumiem. Otrs tik pat populārs apmetnis bija Hlamis, kas ir neliels, ovālas formas. To sasprauda ar fibulu (saspraudi jeb saktu) uz krūtīm vai uz pleca.
Karavīriem bija īpaši īsie hitoni, kas sniedzās līdz gurnu vidusdaļai, lai tie netraucētu, būtu ērti karagājienos un kara laikā. Tos sauca par ekzomijiem. Toraks bija rotātas krūšu bruņas, kas bija veidotas atbilstoši katra valkātāja ķermeņa augšdaļai. Senie grieķi valkāja tikai krāšņas bruņucepures. Tās forma ar laiku mainījās. Vēlāk parādījās no zirgu sariem vai spalvām veidota ‘’sekste’’. Kalumos bija attēlotas ģeometriskas figūras, augu attēli, visi šie ornamenti bija saistīti ar mitoloģiju.
Grieķietes virstērps bija peploss ar daudz krokām. To aplikt palīdzēja verdzenes. …