Apsildes sistēmas, izmantojot siltumsūkņus / ID: 311696

Author: Anonymous author (11)

Evaluation:

Published: 04.02.2010.

Language: Latvian

Level: College/University

Literature: 4 units

References: Not used

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	6
1.	Kas ir siltumsūknis?	7
2.	Kā siltumsūknī veidojas siltums?	8
3.	Siltumsūkņu veidi	11
3.1.	Zemes virsmas kolektors	11
3.2.	Atklātās ūdenskrātuves kolektors	13
3.3.	Dziļurbuma gruntsūdens kolektors	15
3.4.	Kalna jeb dziļurbuma kolektors	16
3.5.	Ārējā gaisa siltumsūknis	17
4.	Siltumsūkņa ekonomiskums	19
5.	Siltumsūkņu salīdzinājums	24
6.	Kā izvēlēties siltumsūkni mājai?	26
	Aprēķinu 1.daļa	28
1.	Aprēķināt atpakaļgaitas ūdens temperatūru:[1]	29
2.	Aprēķināt temperatūru pēc pirmā sildķermeņa	29
3.	Aprēķināt cirkulācijas spiedienu(skat.3.tab.,4.tab.)	29
4.	Aprēķināt kopējo cauruļvadu garumu	30
5.	Aprēķināt orientējošos īpatnējos lineāros spiediena zudums	30
6.	Noteikt reālos lielumus pēc nomogrammas(skat.5.tab.)	30
7.	Aprēķināt zudumus cilpā	30
8.	Aprēķināt vietējo pretestību koeficientu summu	30
9.	Aprēķināt vietējo pretestību zudumu summu	31
10.	Aprēķināt spiediena zudumus cilpā	31
11.	Pārbaudīt vai ir spēkā izteiksme	31
	Aprēķinu 2.daļa	32
	Telpas siltuma zudumu aprēķins:[1]	33
1.	Aprēķināt virsmu laukumu lielumus(skat.9.att.,7.tab.)	33
2.	Aprēķināt celtniecības konstrukciju atsevišķo slāņu termiskās pretestības(skat.9.att.)	33
3.	Aprēķināt attiecīgās celtniecības konstrukcijas siltuma pārejas pretestības	34
4.	Aprēķināt attiecīgās celtniecības konstrukcijas siltuma zudumus	34
	Aprēķināt siltuma zudumus caur norobežojošajām virsmām	34
	Aprēķināt kopējos siltuma zudumos telpā	34
5.	Telpas sienas vērstas uz Z. Jāpieskaita kopējiem zudumiem 10%	34
6.	Valdošo vēju stiprums janvārī ir 5 ... 10 m/s. Jāpieskaita vēl 15%	35
7.	Cauruļu siltumatdeves aprēķins:[1]	36
	Aprēķināt 1m gara neizolēta cauruļvada virsmas laukumu	36
8.	Aprēķināt horizontālā vada garumu(skat.10.att.)	36
9.	Aprēķināt pievadposmu garumu	36
10.	Aprēķināt temperatūru starpību starp vidējo siltumnesēja temperatūru un telpas gaisa temperatūru(skat.6.tab.)	37
11.	Aprēķināt viena ekvivalentmetra siltuma atdevi	37
12.	Aprēķina siltumatdevi horizontālam vadam	37
13.	Aprēķināt siltumatdevi pievadposmiem	37
14.	Aprēķināt kopējo cauruļvadu siltumatdevi	37
15.	Nepieciešamā sildķermeņa siltuma atdeves aprēķins:[1,2]	37
16.	Nepieciešamā sildķermeņa sildvirsmas laukuma aprēķins:[1,2]	37
17.	Nepieciešamā sekciju skaita aprēķins	38
18.	Tērauda plākšņu radiatora jauda	38
	Secinājumi	39
	Literatūras saraksts	40

Extract

Siltumsūknis ir apkures iekārta, kura siltuma ražošanai izmanto mums apkārt esošajā vidē – augsnē, ūdens krātuvēs,dziļurbuma ūdenī un gaisā akumulēto saules enerģiju. Var teikt, ka siltumsūknis darbojas tapat, kā leduskapis, tikai otrādi – leduskapis parvieto siltumu no iekšienes uz āru, bet siltumsūknis – no āra uz iekšu.
Siltumsūkņa kompresora un cirkulācijas sūkņa darbināšanai izmanto elektroenerģiju. Atkarībā no izmantojamā siltuma avota un apkures sistēmas veida, sistēma ražo trīs līdz piecas reizes vairak siltuma enerģijas, nekā pati patērē elektroenerģiju.Siltuma ražošana notiek bez degšanas procesa, nerodas pelni, dūmi vai videi kaitīgas gāzes. Kurināmo nav nepieciešams iegadāties vai trnsportēt.
Siltumsūknis darbojas autonomi, ir ekoloģisks un drošs, tā vidējais darbības ilgums ir vismaz 25 gadi. Siltuma enerģijas ražošanas efektivitātes koeficients labāko risinājmu gadījumā jau pašlaik ir salīdzināms ar tā sauktajiem salīdzinošiem nākotnes enerģijas apkures elementiem.
Visvairāk izplatīti siltumsūkņu veidi ir:[6]

Zemes kolektors
Zondes kolektors, jeb ģeotermālais urbums
Ūdens kratuves kolektors
Ārējā gaisa siltuma sūknis.

Siltumsūknis ir apsildes iekarta, ko tāpat, kā malkas vai gāzes katlus izmanto dzīvojamo ēku un citu ēku apsildīšanai un patērējamā ūdens uzsildīšanai. Siltuma sūkņa siltuma ražošanā nav degšanas procesa, līdz ar to nav ugunsgrēka draudu. Siltuma sūknis siltuma ražošanā izmanto mums apkārt esošajā vidē akumulēto saules enerģiju. Galvenie no ārējās vides siltuma iegūšanas veidi ir virsmas kolektors, kalna kolektors un atklātās ūdenskratuves kolektors. Vienmēr var izmantot arī ventilējamā gaisa atlikušo siltumu. Siltuma sūkņu vadīšanai tiek izmantoti vadības datori, ko var vadīt gan ēkas apsildīšanai un siltā ūdens patēriņa nodrošināšanai, gan arī ēkas atdzesēšanai ar aktīvā aukstuma iekārtu vasarā. Vadības datoru ir iespējams savienot arī ar datora serial port vai modemu un vadīt siltuma sūkņa sistēmu no attāluma.
Apkures sistēma ar siltuma sūkņa sistēmu sastāv no trijām daļām. No ārējās kontūras siltuma iegūšanai no ārējās vides, no siltuma sūkņa iekārtām ārējās vides siltuma koncentrēšanai un novirzīšanai uz apsildi un patēriņa ūdeni un mājas iekšējās apsildes sistēmas.…

Author's comment

Work pack:

GREAT DEAL buying in a pack ➞ your savings −5,48 €

Apsildes sistēmas, izmantojot siltumsūkņus
Research Papers28 Power Industry
Neizsmeļamie enerģijas avoti, koksnes potenciālā loma enerģētikā, alternatīvi biomasas ieguves avoti
Research Papers20 Power Industry
Saules kolektors
Research Papers4 Physics, Power Industry

Work pack Nr. 1116112

Purchase a work pack of 3

Show work pack

Research Papers

Technologies

Power Industry

Apsildes sistēmas, izmantojot siltumsūkņus