Apsveikuma kartiņas funkcionālo un estētisko komponentu attiecības

Vārds „atklātne” tulkojumā no dažādām Eiropas valodām nozīmē tieši „pasta atklātni”- „postcard” (angļu val.), „carte postale” (franču val.).
Atklātne - 19.gadsimta beigu nesteidzīgās, drošās, stabilās un nesatricināmās dzīves simbols. Ja pārskata senās atklātnes, acu priekšā paveras mazliet naivas, veselīgas estētiskas un filozofiskas pasaules uztveres laikmets, miglaini paceļoties no senajiem, neglancētiem, laika gaitā pelēkiem kļuvušajiem kartona gabaliņiem.
Uz atklātnēm rakstīja visu. Burtiski visu. Apsveica, dalījās bēdās, atzinās mīlestībā, kārtoja darījumus un pauda sašutumu. Ar pasta starpniecību notika mīlestības romāni. Divdesmitā gadsimta sākumā šī mazā kartīte, kas nebija jāslēpj aploksnē, lielākajai daļai iedzīvotāju bija lētākais, ērtākais un ātrākais saziņas veids. Šajā laikā sākās īsts pastkaršu uzplaukums. Šis mūsos sentimentu raidošais saziņas līdzeklis bija lētāks nekā telegramma, kurā daudz nepateiksi, un pieejamāks nekā luksusa prece telefons.
Pēc viens otram izsūtīto atklātņu biežuma sociologi un psihologi spriež par sabiedrības stāvokli. Jo biežāk cilvēki sūta atklātnes, jo labāk valsts dzīvo. Pēdējās desmitgadēs atklātnes kultūra sākusi lēnām panīkt, negaidot atdzimstot jaunā līmenī. Atklātne sāk kļūt par mākslas darbu - ja ne mākslinieka, tad dizainera.
Atklātne nes sevī slēptu laikmeta gabaliņu, caur gadsimtiem stāstot par gaumēm, aizraušanos, estētiku, tehnoloģijām un valsts iekārtu.…