ANO vēsture
Apvienoto Nāciju Organizācija (United Nations - UN) ir dibināta 1945.gada 24.oktobrī, stājoties spēkā 1945.gada 26.jūnijā Sanfrancisko konferences dalībvalstu parakstītajai ANO Hartai. ANO Hartu jeb Statūtus sākotnēji parakstīja 51 valsts. No šīm valstīm 9 bija Eiropas valstis. Ik gadus 24. oktobrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ANO diena. Mūsdienās ANO ir 185 dalībvalstis. Latvija iestājās ANO 1991.gada 17.septembrī. Latvijai ANO ir divas pārstāvniecības - Ņujorkā un Ženēvā.
ANO Statūti ir ANO konstitūcija un reizē valstu daudzpusējs līgums, kas, apvienojot citos starptautiskajos juridiskajos dokumentos, līgumos un konvencijās rakstītās valstu tiesības un pienākumus, ir starptautiskās likumdošanas avots. No 111 paragrāfiem sastāvošie Statūti nosaka ANO organizācijas pamatprincipus, struktūru un darbības funkciju sadalījumu.
Statūtos definēti ANO darbības pamatmērķi. ANO ir vienīgā universāla rakstura organizācija, kuras mērķis, kā tas noteikts Statūtu preambulas pirmajā tēzē, ir ‘’glābt nākamās paaudzes no kara briesmām’’. Pārējie galvenie darbības mērķi ir šādi:
• attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, balstoties uz cieņu pret tautu līdztiesības un pašnoteikšanās principiem;
• īstenot starptautisko sadarbību, risinot starptautiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un humanitāros jautājumus;
• sekmēt cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību respektēšanu.
ANO ir pasaules vēsturē pirmais mēģinājums izveidot tādu starpvalstu organizāciju, kas varētu nodrošināt mieru starp valstīm. Ideja par šādas organizācijas nepieciešamību izauga sabiedroto lielvalstu līderu konferencēs Otrā pasaules kara laikā. Termina ’’apvienotās nācijas’’ izcelsme arī saistīta ar Otro pasaules karu: tas tika lietots, lai apzīmētu sabiedrotos cīņā pret Berlīnes-Romas-Tokijas bloka valstīm. Idejiski ANO ir Tautu Savienības tradīciju pārmantotāja.
Ar ANO izveidošanu tika radīta jauna valstu organizācijas sistēma, kas pārtrauca vēsturiski izveidojušos Eiropas valstu noteicošo lomu starptautiskajās attiecībās. Veidojot ANO, tika ņemti vērā Tautu Savienības darbības trūkumi. Lielākas izpildvaras tiesības tika piešķirtas ANO Drošības padomei, tika radītas specializētās aģentūras globālo ekonomisko procesu veicināšanai un sociālās stabilitātes nodrošināšanai; tika pieprasīts, lai dalībvalstis piešķirtu militārās vienības miera uzturēšanas operācijām. Tomēr ANO mantojusi vairākas Tautu Savienības raksturīgās iezīmes: valstu suverenitāte un nacionālās intereses turpina dominēt pār kolektīvo drošību. ANO dalībvalstu pienākumi ir ierobežoti, organizācijas rīcībā nav līdzekļu, kas ļautu nodrošināt pieņemto lēmumu un valstu pienākumu izpildi.
…
