Pasaules preču tirgus tradicionāli tiek atpazīts ar starptautisko tirdzniecību, kas ir kādas valsts eksports un imports. Tirgus konkurences mehānisms šajā gadījumā nosaka viena vai otras preces ražošanas efektivitāti, kas attiecināma nevis no vienu uzņēmēju vai firmu, bet gan valsti kopumā. Nacionālo ražotāju radošās darbības produktivitātes robežas no vienas puses un valsts iedzīvotāju pirktspēja no otras puses, kļūst par noteicošajiem faktoriem starpvalstu tirdzniecisko attiecību veidošanā.
Ārējā tirdzniecība ir preču apmaiņa vismaz starp divām vai vairākām valstīm. Ārējā tirdzniecība palīdz nodrošināt cilvēkus ar daudzveidīgām precēm un pakalpojumiem. Jo vairāk valsts integrējas pasaules saimniecībā, jo atvērtāka tā ir. Valsts atvērtību raksturo ārējās tirdzniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā, eksports un imports, ārvalstu investīciju īpatsvars un citi rādītāji. Teorijā uzskatīts, ka mazām valstīm atvērtības pakāpe ir augstāka, jo lielā mērā tās ir atkarīgas no starptautiskās sadarbības.
Autors Latvijas ārējo tirdzniecību izpētīja vispārēji, kā galvenā problēma tika apskatīta importa pieaugums un eksporta samazinājums. Latvijā imports pārsniedz eksportu. Tāpēc bija izstrādāta „Latvijas eksporta veicināšanas programma 2005.-2009.gadam”. Eksporta veicināšanas programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredzēts 2005.-2009.gadam un nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus.
Informācijas vākšanai tika izmantoti statistiskie dati.
Pētījuma mērķis
Izpētīt Latvijas ārējo tirdzniecību 2007. gadam.
Pētījuma priekšmets
Latvijas ārējā tirdzniecība
Pētījuma uzdevumi
1)Analizēt motivācijas teoriju.
2)Apkopot savākotos datus par Latvijas ārējo tirdzniecību 2007. gadam salīdzinājumā ar 2006. gadu.
3)Analizēt statistiskos datus par Latvijas nozīmīgākajiem importa un eksporta partneriem.
4)Izdarīt secinājumus par apkopoto informāciju.
Pielietojamās pētīšanas metodes
1)Monogrāfiskā metode.
2)Statistisko pētījumu metode.…
