Ārējās vides ietekme uz mājokli

Japāņu mājoklis.

32 000 gadu senā pagātnē pirmie ieceļotāji apmetās Japānā – salu virknē starp Āzijas kontinentu un plašo Kluso okeānu. Ieradušies salās, viņi ieraudzīja dabas daudzveidību un pretstatus – asas klintis un iespaidīgus vulkānus. Japāņi iemācījās izdzīvot šajā skarbajā zemē. Imperatori un sjoguni, karojošie samuraji un strādājošie zemnieki – viņiem visiem bijusi sava loma šo salu vēsturē. Daudzās pilis, tempļi, izgudrojumi un mākslas darbi ir izdzīvojuši no pagātnes līdz mūsdienām un stāsta mums, kāda bija japāņu dzīve.
Japānu veido četras galvenās salas – Kjusju, Sikoku, Honsju un Hokaido, kā arī vēl 400 mazāku salu gar piekrasti. Leģenda vēstī, ka šīs salas izveidojušās, dieves asarām ieritot jūrā. Pirmie iedzīvotāji Japānas salās ieradās apm. 30 000. g. p. m. ē., un līdz 10 000. g. p. m. ē. Te bija izveidojusies mednieku, vācēju – Dzjomonu civilizācija. Sākumā Dzjomona periodā cilvēki dzīvoja jūras piekrastē un pārtika no salasītajiem vēžveidīgajiem un no medītajiem dzīvniekiem. Vēlāk viņi pārvietojās salu iekšienē, kur ieceļotāji no Korejas un ieviesa jaunas iemaņas, piemēram, rīsu audzēšanu un dzelzs apstrādi. Ap 300. g. cilvēki sāka dzīvot kopienās, kas audzēja rīsu. Ar laiku šādu ciemu grupas sāka pārvaldīt vietējie valdnieki.
Ap 500. g. Jamato valdnieki no Japānas vidienes kļuva spēcīgāki par citu apgabalu valdniekiem. Viņi pretendēja uz tiesībām valdīt visā Japānā un tikt godinātiem kā imperatoriem. Imperatori cēla jauna pilsētas, kur viņi dzīvoja kopā ar galminiekiem. Tomēr 1185. g. valsts pārvalde bija pārgājusi sjoguna (militārā vadoņa) rokās. Kad sāncenši, karavadoņi sāka savā starpā cīnīties par to, kurš kļūs par sjogunu, izcēlās smagi pilsoņu kari. 1600. g., kad varenais Tokugava Iejasu kļuva par sjogunu, kari beidzās. Vairāk nekā 250 gadus sjoguni bija no Tokugavu dinastijas. Šī dinastija Japānā valdīja līdz 1868. gadam, kad pie varas nāca imperators Meidzi.

…