Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:664411
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.04.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 18 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Informācija un tās apstrāde    4
2.  Informācijas apstrādes ierīču attīstības vēsture    6
3.  Ārējā jeb palīgatmiņa    8
3.1.  Disketes    8
3.2.  Cietie diski    9
3.2.1.  Cieto disku drošība    10
3.2.2.  Cieto disku industrijas situācija    11
3.2.3.  Ārējais cietais disks VENUS RU    11
3.2.4.  Perpendikulārās ierakstīšanas diski    11
3.2.5.  Hibrīdie diski – zibatmiņa    12
3.2.6.  Maza izmēra diski    13
3.3.  Kompaktdiski    13
3.3.1.  Kompaktdisku priekšrocības un trūkumi    14
3.3.2.  CD iekārtu un disku kopšana    15
3.3.3.  DVD diski    15
3.4.  Digitālās ciparu kameras    16
3.5.  Citi ārējie informācijas nesēji    17
  Secinājumi    19
  Izmantotās literatūras un interneta avotu saraksts    20
Extract

Ievads
Mana referāta tēma ir „Ārējie datu nesēji”. Savā darbā es vēlos pastāstīt par datora ārējo atmiņu, tās veidiem, pielietojumu un uzbūvi. Tai pašā laikā gribu pieskarties arī datu nesēju parametriem, to priekšrocībām un trūkumiem. Domāju, ka aktuāls ir arī jautājums par datu nesēju pielietošanas un uzglabāšanas noteikumiem. Tāpēc centīšos rast atbildes uz šiem jautājumiem un izklāstīšu tās savā referātā.
Lai varētu atbildēt uz visiem vajadzīgajiem jautājumiem , tika izmantotas mācību grāmatas, publikācijas laikrakstos un žurnālos, LLU lektora Ilmāra Dukuļa lekcijas, kā arī informācija internetā. Apkopojot un analizējot visu atrasto informāciju, centos rast atbildes uz visiem ar ārējiem informācijas nesējiem saistītajiem jautājumiem un izklāstīt tās savā referātā. Kā man tas ir izdevies, varēs redzēt, izlasot manu referātu.

1. Informācija un tās apstrāde
Jebkura veida informācija ir ziņas par apkārtējo pasauli. Šīs ziņas cilvēks spēj uztvert, uzkrāt, apstrādāt un izplatīt. Apkārtējās pasaules tēls cilvēka apziņā veidojas pēc informācijas uztveršanas ar maņu orgāniem: redzi, ožu, dzirdi, garšu un tausti. Cilvēks kā bioloģiska un sociāla būtne var eksistēt, tikai apstrādājot informāciju par apkārtējo pasauli, pieņemot lēmumus un attiecīgi rīkojoties.
Informācijas apstrāde notiek katrā cilvēka darbības jomā. Piemēram, lai pārietu ielu, jāpārliecinās, vai netuvojas automašīnas. Ļoti intensīva informācijas apguve notiek skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs. Arī, lai gūtu panākumus jebkurā uzņēmējdarbībā, jāapstrādā ziņas par riskiem, tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, jāiegūst informācija par izejvielu ieguves iespējām un cenām, par enerģijas cenām un vēl daudz ko citu. Stipri sarežģītāka ir informācijas savākšana un apstrādāšana visas valsts, vai vēl vairāk, pasaules līmenī. Valstī, pieņemot svarīgus lēmumus, valdības rīcībā jābūt iespējami pilnīgai un patiesai informācijai par stāvokli lauksaimniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu sistēmā un sociālajā sfērā.
Informācija vienmēr ir saistīta ar informācijas nesēju – materiālu objektu vai vidi. Daudz, daudz gadus atpakaļ informācijas nesējs cilvēkam bija atmiņa un skaņa. Pēc tam cilvēki iemācījās savu informāciju fiksēt zīmējumu veidā uz alu sienām un klintīm. Liels daudzums šādas informācijas ir saglabājies pat līdz mūsu dienām un lielākā daļa no tās vēl nav pat atšifrēta. Gadus vēlāk, kad attīstījās rakstība, par informācijas nesēju sāka izmantot māla plāksnītes, papirusus, koka dēlīšus. Izgudrojot grāmatu iespiešanu, informāciju sāka ļoti plaši tiražēt uz papīra grāmatu, žurnālu, laikrakstu un dažādu bukletu veidā. !9. gadsimtā tika izgudrota attēla fiksācija uz kinofilmas, radās iespēja pārnest ne tikai vārdus, zīmējumus, bet arī kustības. Nedaudz vēlāk, apgūstot skaņu viļņus, radās iespēja tos izmantot tehniskajās informācijas pārraides ierīcēs. Līdz ar to attīstījās radio, telefons un telegrāfs. Attēla pārraidīšanas iespēja ar radioviļņiem pavēra iespēju radīt televīziju. Magnetofonos un videomagnetofonos skaņa un attēls tiek ierakstīti magnētiskajās lentēs.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register