Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:762545
 
Evaluation:
Published: 15.11.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 8 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Frančesko Bartolomeo Rastrelli    4
  Baroks    12
  Baroks Latvijā    13
  Klasicisms    20
  Klasicisms Latvijā    20
  Rundāles pils    25
  Pils no attāluma un tuvplānā    27
  Parks un apkārtne    29
  Secinājumi    32
  Izmantotā literatūra    33
Extract

17.-18.gs. māksla Eiropā veidojās uz karaļu varas absolūtās monarhi­jas nostiprināšanās un savstarpējo konfesionālo cīņu padziļināšanās fona. Šajā laikā par valdošo stilu kļuva baroks, kas sākotnēji (16. gs.) radās Itālijā un vēlāk pēc renesanses norieta un absolūtisma ieviešanās uzplauka arī daudzās citās Eiropas zemēs. Baroka arhitektūras mākslas balstītājas bija katoļu garīdzniecība un augstākā laicīgā aristokrātija, kas abas centās nostiprināt savu prestižu arī ar mākslas palīdzību. Ar to arī izskaidrojama šā stila tieksme pēc neparastiem, reprezentatī­viem risinājumiem, tieksme pēc dekorativitātes un grandioziem pilsē­tu, piļu un parku ansambļiem. Tāpēc baroks tik krāšņi uzplauka Romā, kur Vatikāns saglabāja katolicisma pasaules centra nozīmi. Romā šajā laikā attīstījās liela vēriena celtniecība, kas pārvērta to par tipisku baroka ansambļu pilsētu.
Baroka arhitektūra attīstījās no renesanses arhitektūras formām. Arī baroks, tāpat kā renesanse, bija orderu arhitektūra, taču tās formas kļuva kuplas un apjomīgas. Gan antablements, gan pilastri tiek stipri izvirzīti ārā no plaknes. Turklāt pilastrus bieži aizstāj puskolonnas un tās tiek apvienotas pa divām vai vairākām kopā. Viena no raksturīgākajām baroka arhitektūras īpatnībām ir antablementa un dzegu izlocījumi, dzegu komplicēti un kupli profilējumi. Liektajām līnijām un elipsveida formām ir liela nozīme baroka posma celtņu ārējā veidola, kā arī iekš­telpu kāpinātas izteiksmības radīšanā. Pilastros un puskolonnas tiek izmantots galvenokārt korintiskais orderis vai kompozītorderis.
Tieksmi pēc monumentalitātes un dekorativitātes barokam palīdz īstenot dekoratīvās mākslas un tēlotājas mākslas pastiprināts izmanto­jums. Tāpēc tēlniecībai un glezniecībai šā laika celtnēs ir ļoti liela loma. Savā starpā apvienodamās, tās nereti pat aizēno vai iluzoriski deformē pašas arhitektūras formas.
Baroka savdabība visspilgtāk izpaužas baznīcu un piļu arhitektūrā. Baroka stila baznīcas ir pēc plāna gareniskas vai centriskas ar kupola segumu. Fasādes tiek izceltas gan arhitektoniski, gan ar skulpturālo rotā­jumu. Iekštelpām raksturīgs daudzkrāsains, plastiski bagātīgs dekors.
Pilīs uzsvērta to reprezentatīvā funkcija, tāpēc ārpusē veidoja krā­šņas fasādes, ēkas sānu spārni ietvēra t.s. goda pagalmu. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register