Rīga…Iztēlē šis vārds vispirms saistās ar Vecpilsētas baznīcu smailēm virs Daugavas ūdeņu klaida – ar pilsētas simbolu, tās seju un neatkārtojamo savdabību. Viduslaicīgo Vecrīgu no ziemeļiem un austrumiem ieskauj kanālmalas apstādījumu un bulvāru pusloks. Tālāk līdz dzelzceļam plešas taisnstūra kvartālos izkārtota apbūve. Vēl pagājušā gadsimta vidū te atradās priekšpilsēta, bet tagad tas jau ir pilsētas centrs, kura platība ir vairāk nekā desmit reizes lielāka par Vecrīgu.
Vecplsētā pilsētbūvnieciskā vide veidojsies gadu simteņiem. Tajā vairums pieminekļu celti gotikas, klasicisma vai citos vēsturiskajos stilos. Toties pārējā pilsētas centra teritorijā kapitālā apbūve un līdz ar to pašreizējais pilsēttelpas raksturs veidojies relatīvi īsā laikā – 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Savā ziņā šī teritorija ir unikāls pilsētbūvniecisks veidojums. Tur atrodas ap pusotra simta vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā pašlaik ietverto celtņu. Arhitektonisko izteiksmes līdzekļu un formu valoda tām ir dažāda, jo šo laika posmu raksturo līdz tam nepieredzēti straujš progress ar būvmākslu saistīto ražošanas nozaru, arhitektūras daiļrades metožu un māksliniecisko uzskatu attīstībā. Tomēr šī laika apbūve ir relatīvi viengabalaina, tajā pat saskatāmas ansambļa iezīmes. Galvenā tās vērtība ir apkartējās vides stingri ieturētais, cilvēkam atbilstošais mērogs, kas izraisa pozitīvas emocijas katram, kas šajā vidē uzturas.
19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma arhitektūru, kaut arī tā pilnībā nosaka pilsētas centrālo rajonu telpisko raksturu, tomēr pazīstam pārāk maz.
Es nolēmu izpētīt jūgendstilu Rīgā, jo esmu dzirdējusi un arī pati vērojot uzskatīju, ka Latvijas galvaspilsēta ir jūgendstila metropole Eiropā. Būdama savas valsts patriote tāpēc izvēlējos projektam šo tēmu.…
