Aristoteļa ētikas analīze (6.grāmata)

Aristotelis lasītāju iepazīstina ar diviem gudrības veidiem, kas abi ir „prāta tikumi”. Sengrieķu filozofs izšķir filozofisko gudrību un praktisko gudrību. Izdarot loģiskus un saistītus spriedumus, viņš cenšas raksturot abus gudrības veidus, vairāk uzmanības gan pievērsdams praktiskās gudrības dabai.
Kas tad ir filozofiskā gudrība? Aristotelis atbild šādi: „..filozofiskā gudrība vienlaikus ir gan intuitīvais prāts, gan loģiski teorētiskās zināšanas par to, kas dabā ir vislabākais un visvairāk godājamais.” Vēl tiek teikts, ka šī gudrība izzina neparasto, brīnumaino, dievišķo un grūti saprotamo, kā arī norādīts uz to, ka filozofiskās gudrības zināšanas cilvēki bieži vien uzskata par nevērtīgām, jo filozofiskā gudrība nepētī neko tādu, kas cilvēku padarītu laimīgu. Filozofiskā gudrība kā tikumība ir augstāka par praktisko gudrību.…