Atistotelis saka: ”Rīcība ir cieši saistīta ar cilvēku, ar tā darbību brīvu izvēli.”
”Darbības” sfērā, kas saistīta ar brīvo izvēli, cilvēks ”izvēlas” personību, atbilstoši savai uzvedībai , savienojot dzīves veidu ar morālo ideālu, ar saviem priekšstatiem par labo un ļauno, nepieciešamo un pastāvošo.
Tikumiskās īpašības mēs iegūstam darbojoties, jo pilnību kāda sasniedzama mācoties, mēs sasniedzam, atbilstoši darbojoties. Arī šim apgalvojumam Aristotelis ir izvēlējies tik precīzu piemēru, ka jebkuram izlasot to kļūst skaidrs, ko filozofs ir domājis - viņš saka - par labu celtnieku var kļūt ceļot mājas. Tad par labu cilvēku var kļūt izkopjot savus tikumus. Es domāju, ka cilvēkam tik tālu izlasot rakstīto nerodas nekādas šaubas par to kā meistari kļūst par meistariem un cilvēks par tikumisku būtni. Tātad cilvēks rīkojoties taisnīgi kļūst taisnīgs, saprātīgi rīkojoties – saprātīgs, drosmīgi rīkojoties – drosmīgs.
Tikumi - bauda un ciešanas
”Tikumība izpaužās caur baudām un ciešanām,
Ja reiz mēs dažkārt rīkojamies slikti baudas dēļ,
Tad arī no cēlas rīcības izvairāmies ciešanu dēļ.”
/Aristotelis/
Rakstura tikumi izpaužas darbībā, rīcībā un jūtu afektos, bet ikvienu afektu un ikvienu darbību pavada vai nu labsajūta, vai nepatika. Rakstura tikumi ir saistīti gan ar baudu un labsajūtu, gan ar ciešanām un nepatiku. Baudas dēļ mēs rīkojamies nekrietni, ciešanu dēļ atturāmies no skaistā? …