Sengrieķu filozofs Aristotelis, ko Markss dēvēja par senatnes vislielāko domātāju iztirzā tikumības būtību, tikumiskus mērķus un tikumisku rīcību, it īpaši akcentējot jautājumu par to, kāds ir tikumisks un pilnvērtīgs cilvēks, un pēta jautājumu par laimi kā cilvēka augstāko labumu. Viņš ir tas, kas pirmais cilvēces vēsturē ieskicē ētiku, ko tālāk attīstījusi cilvēce līdz mūsdienām. Iepriekšminētais manā uztverē ir ļoti būtisks iemesls zinātniskā darba tēmas izvēlei un garīgas pasaules attīstīšanai vispār, kas ir viens no mērķiem filozofijā.
Aristotelis ir viens no universālākajiem domātājiem cilvēces vēsturē. Viņš apkopoja un sistematizēja filozofijas un zinātnes sasniegumus Senajā Grieķijā un būtiski ietekmēja izglītības un kultūras attīstību visā turpmākajā vēstures gaitā. Šā domātāja sacerējumi bija mācības līdzeklis, izziņas avots un paraugs daudzu paaudžu zinātniekiem. Neraugoties uz to, ka mūsdienu zinātne ir sasniegusi daudz augstāku attīstības līmeni dažos zinātnes aspektos, it īpaši jautājumos, kas attiecas uz problēmu izvirzīšanu, savu attieksmi pret priekšteču veikumiem un citādā ziņā Aristoteļa ietekme saglabājusies līdz mūsdienām.
Mērķis: iepazīt tuvāk sengrieķu filozofa – Aristoteļa personību.
Uzdevumi:
izstudēt man pieejamo literatūru un izzināt Aristoteļa bērnības un jaunības gaitas,
izveidot pārskatu par Aristoteļa devumu dažādās zinātnes nozarēs,
kas ir Aristotelis mūsdienās.
Darba apjoms: sastāv no ievada, pamatjautājuma, secinājumiem un literatūras saraksta, pielikuma.…
