Aristotelis dzimis 384. gadā pirms mūsu ēras Stagīrā, Ziemeļgrieķijā. Aristoteļa tēvs, vectēvs un vēl tālāki priekšteči bijuši ārsti. Aristoteļa tēvu sauca Nikomahs, viņš bija prasmīgs dziednieks, tādēļ tika uzaicināts kļūt par Maķedonijas valdnieka Amintas II ārstu. Aristoteļa bērnība aizritēja Maķedonijas galvaspilsētā Pellā un citur, kur uzturējās valdnieka galms. Kad Aristotelis bija 15 gadus vecs, nomira viņa tēvs. Turpmāk viņu audzināja māsas vīrs Proksens, kurš dzīvoja Aristoteļa dzimtajā pilsētā Stagīrā. Stagīra bija nomaļa pilsētiņa un tur nebija iespēju iegūt labu izglītību, tāpēc Aristotelis devās uz Atēnām mācīties Platona akadēmijā. Šajā akadēmijā Aristotelis pavadīja apmēram divdesmit gadus – sākumā kā skolnieks, tad kā skolotājs. Platons vērtējis Aristoteli augstāk par citiem saviem skolniekiem, viņš pat dēvējis viņu par savas skolas “prātu”. Arī Aristotelis ļoti cienīja savu skolotāju, taču daudzos jautājumos abu viedokļi ir manāmi atšķirīgi. Platons bijis neapmierināts, ka viņa skolnieka viedoklis atšķiras no viņa paša viedokļa. Gan Aristotelis, gan Platons tiek uzskatīti par izcilākajiem sengrieķu filozofiem. Pēc Platona nāves 347. gadā pirms mūsu ēras Aristotelis devās uz Mazāziju, kur pavadīja trīs gadus. Mazāzijas pilsētiņā Asosā Aristotelis apprecējās ar pilsētas valdnieka radinieci Pifiafu un vieņiem piedzima meita Pifiafa jaunākā. 342.gadā pirms mūsu ēras Filips II aicināja Aristoteli uz Maķedonijas galvaspilsētu un piedāvāja kļūt par sava dēla audzinātāju. Aristotelis piedāvājumu pieņēma un vairākus gadus pavadīja kopā ar nākamo valdnieku – Maķedonijas Aleksandru.
Kad Aleksandrs nonāca tronī un sāka pirmo karagājienu, Aristotelis atgriezās Atēnās un nodibināja skolu, ko nosauca par Likeju. Likejā Aristotelis darbojās divpadsmit gadus, līdz nomira Maķedonijas Aleksandrs un pilsētā sākās sacelšanās pret maķedoniešiem. Līdz ar to sākās arī rīdīšanas kampaņa pret Aristoteli. Arisotelis bija spiests bēgt uz Halkīdu, kur pēc diviem mēnešiem nomira ar kuņģa kaiti.
Aristotelis tiek uzskatīts par pirmo zinātnieku, kurš runā par ētiku kā par zinātni. Pirms tam ētika tika sasaistīta ar filozofiju un politiku. …
