Arodbiedrība ir organizācija, kas ir apvienojusi kopā darbiniekus un kuras primārie mērķi ir uzlabot finansiālos un nefinansiālos darbinieku nodarbinātības apstākļus starp to biedriem. Arodbiedrību pārstāvošā vadība kaulējas ar darba devējiem, aizstāvot arodbiedrības biedru interese, un vienojas par darba līgumiem un citiem nosacījumiem. Līgums var iekļaut vienošanos par algām, darba nosacījumiem, sūdzību procedūrām, politisko aizsardzību, virsstundām, pamatizaugsmi, atlaišanas nosacījumiem un paaugstināšanu, sociālajiem labumiem, darba vietas drošību un politiku. Vienošanās ir saistoša darba devējiem un ņēmējiem, kā arī dažreiz citiem nearodbiedrību pārstāvjiem. Šīs organizācijas var pārstāvēt nodarbinātos, profesionāļus, bijušos nodarbinātos un bezdarbniekus. Būdamas lielas kolektīvas organizācijas, demokrātiskās valstīs arodbiedrības bieži ir arī politisks spēks. Tādējādi bieži šādas arodbiedrības izmanto politiskos procesus, lai sasniegtu savus mērķus, ko nevarētu iegūt ar parasto kolektīvo arodbiedrību aktivitātēm. [9.]
Kolektīvā līgumu slēgšana ir process, kad darba ņēmēji satiekas ar darba devēju, lai apspriestu ar darba apstākļiem saistītos jautājumus. Vairākās valstīs darbaspēka un nodarbinātības likumdošana nosaka šo procesu tīri likumdošanas līmenī (Austrijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Beļģijā u.c.), un vienošanās notiek vispār valstiskā līmenī starp nacionālo darbaspēka arodbiedrību un darba devēju organizācijām. Koplīgums ir darbaspēka līgums starp darba devējiem un vienu vai vairākām arodbiedrībām, kas atrunā tādus darba nosacījums kā alga, darba laiks, apstākļi, sūdzību procedūras, arodbiedrību lomu utt. [9.]
Arodbiedrību klasifikācijas veidi:
1. Amatu arodbiedrības – apvieno darbiniekus noteiktā industrijā, kas ieņem noteiktu amatu.
2. Vispārējā arodbiedrība – pārstāv darbiniekus no visām industrijām un uzņēmumiem.
3. Industriālā arodbiedrība – apvieno darbiniekus no vienas industrijas neatkarīgi no to ieņemamā amata. [9.]…
