Ievads
Ārsta palīga profesija ir pavisam jauna. Šī profesija Latvijā parādījusies tikai pirms neilga laika, bet tas, ka šādi speciālisti ir nepieciešami, apliecinājusi dzīve, proti, reālais darbs. Aizvien vairāk sāka trūkt medicīnas speciālistu, kuri būtu pietiekami kvalificēti, lai strādātu Ātrajā Neatliekamajā palīdzībā, Katastrofu Medicīnas centrā, ģimenes ārsta kabinetos, slimnīcu uzņemšanas nodaļās kā arī militārajā medicīnā[5]. Nepārspīlējot var sacīt, ka ārsta palīgam ir nozīmīga loma mūsu valsts veselības aprūpē.
Izglītība mūža garumā pamazām kļūst par katra cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, bet uz medicīnas darbinieku tas attiecas pirmām kārtām, tālākizglītība ir viņa profesionālais pienākums, viņam ir jāizglītojas nepārtraukti, jo no viņa kompetences, prasmīguma, iejūtīguma un pieredzes ir atkarīga cilvēka dzīvība. Tāpēc tik liela nozīme ir šīs profesijas pārstāvju tālākizglītībai un profesionālai pilnveidei.
Izglītības iegūšana ir kļuvusi par plašu un nepieciešamu realitāti sabiedrības dzīvē ar savām neaizstājamajam funkcijām sociālo procesu sistēmā. Izglītības iegūšana ir līdzeklis, kas palīdz cilvēkiem tuvoties viņa individuāli nozīmīgiem ideāliem, piepildīt personiskās vajadzības. Visam iepriekšteiktajam ir viens kopsaucējs- pārliecība, ka mūsdienu strauji mainīgajā kultūras un sociāli ekonomiskajā situācijā izglītības sistēmai nevar būt pabeigtības rakstura, tai jābūt atklātai un pieejamai cilvēkiem visdažādākajos laika un vecuma posmos [9]. Tomēr Latvijas galvenais resurss ir cilvēku zināšanas.
Šī darba mērķis ir noskaidrot vai praktizējošie ārstu palīgi ir motivēti tālākizglītoties, un vai viņi ir informēti par tālākizglītības iespējām Latvijā, noteikt un apskatīt galvenās problēmas un rast tām zināmus risinājuma priekšlikumus.
Lai mērķis tiktu sasniegts ir jāapstiprina hipotēze - Ārsta palīgs Latvijā neredz īstu motivāciju tālākizglītībai.
Es izvirzīju šādus darba uzdevumus:
a) sniegt ārsta palīga profesijas vispārēju raksturojumu;
b) aplūkot ārsta palīga tālākizglītības iespējas Latvijā;
c) izpētīt praktizējošo ārstu palīgu zināšanas un attieksmi pret tālākizglītības iespējām Latvijā;
d) apkopot informāciju;
e) izdarīt secinājumus.
Kā pētījuma metodi es izvēlējos aptauju, izmantojot anketas.
Kā pētījuma bāzi – vienu no RĀMP apakšstacijām.
1. Kas ir ārsta palīgs
1.1. Ārsta palīga profesijas vispārējs raksturojums
Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī pirmsstacionāra posmā un stacionāru uzņemšanas (neatliekamās palīdzības) nodaļās.
…
