Ārstniecības augs - mellene. Vaccinium Myrtillus

1. AUGA APRAKSTS
Parastā mellene (Vaccinium myrtillus L.) pieder viršu dzimtai (Ericaceae) (4). Pundurkrūms ar zaļiem, zarainiem, škautnainiem, 15 – 50 cm gariem stumbriem. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, olveidīgas un eliptiskas, 1 – 2,5 cm garas 0,15 – 1,5 cm platas, mala sīki zobaina, kāts īss. Ziedi divdzimumu, aktinomorfi, nokareni, parasti pa vienam, lapu žāklēs,. Kauslapas 5. Vainaglapas 5 (reti 4 vai 6) iesārti zaļas vai iezaļganas, saaugušas, vainags 4 – 6 mm garš. Putekšņlapas 10, putekšnīcas ar piedevu. Sēklotne apakšēja, pieccirkņu, irbulis pavedienveidīgs. Augļi zili melni vai zili, apmēram 1 cm diametrā, ar zilganu apsarmi. Aug mežos, krūmājos, purvos. Zied maijā, jūnijā (1, 423. lpp).
Drogas: melleņu augļi (Baccae) un lapas (folia)

2. DROGAS IEVĀKŠANA UN SAGATAVOŠANA
Melleņu ogas ievāc jūlijā, augustā, kad tās ienākušās. Sākumā žāvē atklātā vietā, bet vēlāk krāsnīs vai augļu kaltēs 600 - 700C temperatūrā, uz paklājiem 1 – 2 cm biezā slānī. Augstākā temperatūrā ogas saķep un sadeg, bet zemā temperatūrā tās pelē un saskābst. Pareizi izžāvēti augļi nesmērē rokas, tie ir melni vai zilganmelni, ar raksturīgu saldskābu garšu un patīkamu aromātu. Melleņu lapas ievāc visu vasaru un žāvē atklātā vietā (2, 74. lpp.).…