Starp abiem Pasaules kariem attīstījās eklektiska dizaina stils, kas pazīstams ar nosaukumu Art Deco. Tas ir mākslinieciski stilistisks novirziens, kas izplatījās 20.gs. 20.gados, galvenokārt dizaina un interjera nozarēs, kā arī arhitektūrā. To ietekmējis kubisms un ekspresionisms. Šis nosaukums tika aizgūts no izstādes "Exposition Internationale des Arts Decoratifs Industriels et Modernes", kas notika Parīzē 1925. gadā. Kā spilgtākie šī stila pārstāvji ir jāmin Tamara de Lempicka, Renē Laligs Viljams van Alens, Raimonds Huds un Pauls Manšips.
Terminu Art Deco ievieš pēc Starptautiskas modernas dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādes Parīzē 1925. gadā. Kaut arī sākotnēji tas vairāk ietekmē tā dēvētās mazās mākslas (zelta un sudraba, stikla izstrādājumi, keramika, iesiešana u.c), to lieto arī starpkaru perioda arhitektūrā, tēlniecībā un glezniecībā. Art deco stils izplatās visā Eiropā, ASV, kā ari Dienvidamerikā.
Stilam raksturīgas savdabīgas ģeometriskas formas un tam apzīmējumu devusi 1925.g. Parīzes dekoratīvo mākslu izstāde
Šo stilu raksturo biežāk izcelta forma, krāsa u dizains, nevis rotājošs ornaments. Priekšroka tiek dota abstraktiem, stilizētiem, nevis naturālistiskiem motīviem. Tiek izmantotas spilgtas pamatkrāsas.…