Reālā dzīvē par investīcijām uzskata iekārtu, tehnoloģisko mašīnu, transporta līdzekļu utt. iegādi vai to izgatavošanu savam patēriņam, ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumus, ieguldījumus bankā vai citu uzņēmumu vērtspapīros utt. banku jomā ar šo procesu saista vērtspapīru darījumus vai naudas līdzekļu ieguldījumus akcijās, valsts obligācijās un citos vērtspapīros. Par investīcijām uzskata arī naudu, kura saņemta par pārdotajām akcijām ārzemēs.
Lielākā daļa Rietumu ekonomistu par investīcijām uzskata ieguldījumu summu pamatlīdzekļos (ieskaitot ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumus) un ieguldījumus materiālu krājumu palielināšanai, bet pēc ekonomiskā satura ieguldījumus vērtspapīros neuzskata par investīcijām, paskaidrojot, ka tie nepalielina ražošanas līdzekļu apjomus ekonomikas sistēmā.
Atsevišķu uzņēmumu līmenī par investīcijām uzskata iekārtu (mehānismu, transporta līdzekļu u. tml.) iegādi un citu uzņēmumu vērtspapīru pirkšanu, jo šādā veidā iespējams nopelnīt vai palielināt naudas kapitālu.
Katrs cilvēks savus ieguldījumus bankā vai vērtspapīros arī uzskata par savām investīcijām.
Latvijā ir sarežģīta situācija, kura nav līdzīga rietumu valstīm un tiek raksturota kā pamatlīdzekļu pārdošanas vai nodošanas plūsmas lielos apjomos no viena uzņēmuma otram īpašuma formas maiņas rezultātā. Investīciju apjomus ietekmē arī privatizācijas procesi.
Šajā situācijā rodas daudz problēmu: ko uzskatīt par investīcijām un kādā veidā skaitīt šos lielumus, ignorējot pārpirkšanas plūsmas starp uzņēmumiem?
No valsts viedokļa par reālām investīcijām var uzskatīt tikai Latvijas uzņēmumu iegādātos jaunos pamatlīdzekļus vai pamatlīdzekļus, kuri lietoti ārzemēs.
Viena uzņēmuma ieguldījumi otra uzņēmuma vērtspapīros no valsts viedokļa nebūs reālas investīcijas, jo šādā veidā otrs uzņēmums gūst naudas līdzekļus, lai tālāk iegādātos pamatlīdzekļus vai pirktu citu uzņēmumu vērtspapīrus, ieguldītu šo naudu bankā vai dzēstu savus parādus.
No valsts viedokļa uzņēmumu ieguldījumus nerezidentu vērtspapīros (citu valstu uzņēmumos) arī var uzskatīt par investīcijām, jo tas dod iespēju nopelnīt valsts līmenī.
Ārzemju ieguldījumi Latvijas uzņēmumos vispirms ir naudas kapitāla plūsma no ārzemēm un atspoguļojas kā avots nefinansu (reālām) vai finansu investīcijām mūsu valstī. Piemēram, Unibankas akcijas pārdod Londonas biržā. No bankas viedokļa tie būs naudas resursi, kurus var izmantot, kā vēlams. No valsts viedokļa Unibankas saņemtā nauda par pārdotajām akcijām Londonas biržā ir naudas kapitāls vai ārvalstu investīcijas (portfeļinvestīcijas). Ja Unibanka nopērk Latvijas ražošanas uzņēmumu akcijas un šis uzņēmums par šo naudu iegūst pamatlīdzekļus, tādā gadījumā Unibankai būs investīcijas.
Ārvalstu investīcijas pēc savas ekonomiskās būtības ir arī piesaistītie līdzekļi investīcijām.…
