Ražošanas globalizācija pārveido starptautiskās ekonomikas ainavu. Saikne starp attīstītajām valstīm kā kapitāla un tehnoloģiju eksportētājām un mazāk attīstītajām valstīm kā importētājām pakāpeniski pārtop daudz sarežģītākā attiecību kopumā. Starptautisko investīciju plūsmu ģeogrāfija mainās. Mazāk attīstītās valstis sāk arvien aktīvāk piedalīties starptautiskajā ekonomikā kā investīciju eksportētājvalstis, tai pat laikā piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas zināšanu ietilpīgās nozarēs un procesos [22,v].
Pastiprinoties konkurencei pasaules mērogā, transnacionālie uzņēmumi meklē dažādus veidus kā samazināt savus izdevumus, bet tai pat laikā nezaudēt savas līdera pozīcijas tirgū. Laikā, kad daudzu preču dzīves cikls mērāms vairs tikai pāris mēnešos, arvien būtiskāks kļūst jautājums par ātru inovācijas procesu, ražošanas pielāgošanu, kā arī šī procesa izmaksu samazināšanu. Transnacionālās kompānijas meklē risinājumu, pārvietojot savus izpētes un attīstības centrus uz citām valstīm, kuras spēj nodrošināt salīdzinoši lētu inovācijas procesu, piedāvājot labi attīstītus zinātniskos parkus, plašu speciālistu loku, kuru algas ir daudz zemākas nekā tās, kādas uzņēmumam ir jāmaksā savā mītnes valstī, kā arī citus šādām investīcijām labvēlīgus nosacījumus. Lai arī šī parādība ir samērā jauna un vēl maz izplatīta, tomēr var paredzēt šādu investīciju plūsmu pastiprināšanos nākotnē [22, xxviii].
Zināšanu radīšana ir viens no galvenajiem ekonomikas attīstības dzinējspēkiem, taču neviena valsts nav spējīga radīt visas zināšanas, kuras nepieciešamas, lai tā varētu palikt konkurētspējīga un ilgstoši attīstīties. Tādēļ valstīm ir būtiski iesaistīties starptautiskajā inovāciju apritē. Ienākošās un izejošās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir divi veidi, kā šajā apritē iekļauties, īpaši tas attiecas uz ĀTI pētniecības un attīstības centros.
Latvijas tautsaimniecībā pašlaik dominē dabas resursu un zemo tehnoloģiju rūpniecības nozares, kuras nevar nodrošināt ilglaicīgu un stabilu ekonomisko attīstību mūsdienu pasaulē. Šodien pārmaiņas ekonomikas, inovāciju, dzīves līmeņa, politiskajā, kā arī dabas procesu jomā notiek ievērojami straujāk nekā tas bija raksturīgi, piemēram, pirms gadiem piecdesmit. Latvija, lai arī ir iekļuvusi vidēji bagāto valstu kategorijā, tomēr jāteic, ka tā ir „nabadzīgākā starp bagātajiem”.…
